Divu grozu sistēmu bija plānots ieviest no šā gada 1. janvāra, taču šo plānu nācās atlikt, jo vēl nebija izveidota šādas sistēmas iedarbināšanai nepieciešamā informācijas sistēma jeb Valsts veselības apdrošināšanas platforma. Pašreizējā veselības ministre Viņķele gan nepiekrīt viedoklim, ka atteikšanās no divu grozu sistēmas nozīmē, ka šīs sistēmas ieviešanai iztērētie resursi ir izmantoti nelietderīgi.
"Viens, ko ir grūti aprēķināt, ir izķinķelētais laiks, ko ierēdņi ir bijuši spiesti lekt tam līdzi, kas Saeimā ir pavadīts diskusijās.
Bet tie 1,5 miljoni eiro, kas ir iztērēti šī šķirošanas IT rīka izveidei…tas būtu vajadzīgs šā kā tā. Varbūt mazliet lētāks, bet šo naudu par nelietderīgi iztērētu nekādi nevar nosaukt," teica Viņķele.
Jaunais piedāvājums, kura ieviešanai nepieciešamos likuma grozījumus plānots izstrādāt tuvākajos mēnešos, galvenokārt skar tos nodokļu maksātājus, kas izvēlējušies alternatīvus nodokļu maksāšanas režīmus. Iespējams, viņiem par vienu procentpunktu tiks palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotājiem, kas neietilpst nevienā no valsts apdrošināto iedzīvotāju kategorijām un patlaban nemaksā sociālās iemaksas, būtu jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas – 43 eiro gadā. Valsts veselības apdrošināšanas platforma tiktu izmantota, lai pārliecinātos, ka šīs iemaksas ir veiktas.
"Tas arī palīdz saprast par mūsu tautiešiem, kas ir ārpus un kas nē. Mēs daudz precīzākus datus varam dabūt par to, kādas nodokļu maksātāju kategorijas kādus veselības aprūpes pakalpojumus ir lietojušas.
Un mums tāpat būs jāvar pateikt, kurš maksā to sociālo apdrošināšanu un kurš – nē," sacīja veselības ministre.
Grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir plānots pieņemt līdz 1. jūlijam. Patlaban likums noteic, ka pēc šī datuma sāks darboties divu grozu sistēma.
