Līdz 11.septembrim pašvaldības un uzņēmēji var pagūt pieteikt sabiedriskās velonovietnes to drošības izvērtējumam.
Eiropas Komisijas iniciētās kampaņas „Pārvietojies droši” ietvaros šomēnes Latvijas Riteņbraucēju apvienība kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju apsekos pieteiktās velonovietnes un skaidros, kur atstāt savu braucamo var bez raizēm, bet kur labāk to nenovietot. Kā stāsta Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, riteņbraucēju skaits Latvijā ik gadu pieaug par aptuveni desmit procentiem, tāpēc nepieciešamas arī drošas vietas, kur braucamo atstāt, ja jādodas veikalā vai uz darbu.
Viņš iezīmē kritērijus, pēc kādiem tiks vērtētas konkursam pieteiktās vietas:
''Tātad, pirmkārt, lai var stabili, ērti atstutēt velosipēdu, otrs kritērijs ir, lai var pieslēgt velosipēdu un vēlams - abus ratus un rāmi. Vēl viens kritērijs ir, lai velonovietne būtu sabiedriski redzamā vietā, nevis kaut kur vārtrūmē, kur neviens neredz. Nē, tieši publiski, lai var redzēt pa logu, lai var redzēt cilvēki, tauta. Vēl viens kritērijs - vēlams, ka viņš ir apsardzes tuvumā vai kur ir videokamera un apsargs, kas var uzmest aci. Tas arī biedē zagļus, jo zaglis tiks nofilmēts. Pavisam ideāli ir, ja tā velonovietne ir zem jumta.''
Jumts pasargā gan no lietus, gan saulesstariem vasarā. Rudenī uz ielām velosipēdistu vēl salīdzinoši daudz. Uzrunātais velobraucējs Jānis stāsta, ka savu braucamo slēdz pie ceļazīmēm vai sētas, velonovietnēm vairs neuzticoties arī tad, ja tās apsargā Silenieka minētās videokameras.
''Nav jau pamata uzticēties, jo viņas jau neviens neapsargā un es domāju, ka viņas nav drošas. - Vai ir bijusi bēdīga pieredze kādiem paziņām vai pašam? - Man pašam ir bijis nozagts velosipēds. Šeit pat, pie SEB bankas, zem kameras. Burtiski es ieskrēju kādas 15 minūtes bankā, iznācu un vairs nebija. Policija neko nevarēja palīdzēt,'' stāsta Jānis.
''Šim ritenim vispār nav ķēdes, tāpēc es viņu atstāju vai nu mājās, vai tikai galapunktā. Tagad arī biju vienā ofisā un nesu iekšā,'' - velosipēdu novietošanas publiskās vietas neizmanto arī Sintija. Lai gan riteņu zādzības joprojām ir aktuāla problēma, tās notiekot arvien mazāk, saka Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņš arī skaidro, ka nozagt riteni izdodas ne vien sliktas novietnes dēļ, bet gan paša velobraucēja neuzmanības vai nepareizas drošības ķēdes iegādes dēļ. No novietnēm visnedrošākās un neērtākās esot pie lielveikaliem izvietotās metāla velonovietnes, kurās var pieslēgt vien divriteņa priekšpusi.
Vistipiskākā kļūda visā Latvijā ir velonovietnes, kā riteņbraucēji viņas sauc - „šķīvju žāvētāji”. Tāda kā trauku redele, kur tu šķīvjus vari nolikt, lai notek ūdens, bet nevis velosipēdu.
''Ieliekot priekšējo ratu, pieslēgt var tikai priekšējo riteni, nevis velosipēdu. Velosipēds gāžas, velosipēdu ar resnākām riepām nevar ielikt iekšā, velosipēds ar šaurām riepām krīt, jo tā starpa ir par platu. Ļoti daudz ir piemērui Latvijā, kur var redzēt – ir šāds „šķīvju žāvētājs” uzlikts, bet cilvēks blakus slēdz pie margām, pie stabiem, kas jau parāda to, ka cilvēki negrib tajā likt,'skaidro Silenieks.
Konkursā vērtēs arī iniciatīvas par iespējamiem velonovietņu projektiem nākotnē. Arī ar uz ielām nereti sastopamo un drošo novietņu, kas veidotas no metāla un ir cilvēka gurnu augumā, dizainu iespējams variēt.
''Var būt visdažādākais dizains, kā, piemēram, Liepājā ir ļoti skaistas velosipēdu novietnes - tāda senlaiku velosipēda izskatā, bet viņas atbilst šiem mūsējiem kritērijiem. Ventspilī ir sirsniņu izskatā, bet viņas atbilst tā, ka var atstutēt, var pieslēgt abus ratus. Tas mākslinieciskais dizains var radoši nākt no cilvēkiem, bet lai tās pamatvērtības, pamata kritēriji būtu iekļauti,'' cerīgs ir Silenieks.
Pieteikumi velonovietņu izvērtējumam pašlaik saņemti no Rīgas, Carnikavas, Grobiņas un citiem novadiem un pilsētām, kā arī no vairākiem komersantiem. Kopumā plānots izvērtēt ap 30 velonovietņu.
