Mežviets apliecināja iepriekš iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (“Vienotība”) pausto, ka šogad 16.martā provokāciju risks ir augstāks nekā citus gadus. Drošības policija situācijas attīstībai turpina sekot, tomēr detalizētākus komentārus nesniedz.
Viņš gan atklāja, ka, vērtējot provokāciju riskus 16.martā, jāņem vērā gan Saeimas vēlēšanu tuvošanās, gan arī protesta akcijas pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Tieši protesti ļauj publiskajā telpā pozicionēties partijām un nevalstiskajām organizācijām.
Arī Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass atzina, ka saistībā ar šī gada 16.marta pasākumiem “valda zināma spriedze”, tomēr viņš neredz iemeslus, kāpēc lai policija netiktu galā ar situāciju. Šogad pasākumos drošību uzraudzīs 170 pašvaldības policistu, savukārt pērn tie bija 140-150 policistu.
16.marta pasākumu dēļ piektdien tiks ierobežota kustība Rīgā pie Brīvības pieminekļa un arī maršrutā, pa kuru pārvietosies 16.marta gājiena dalībnieki.
KONTEKSTS:
16.marts
16. marts Latvijā ik gadu tiek gaidīts ar bažām: vai leģionāru piemiņas gājiens Rīgas centrā un ziedu nolikšana pie Latvijas simbola – Brīvības pieminekļa – izraisīs provokācijas un kā tas atbalsosies pasaulē.
Rīgas dome šogad atļāvusi "Daugavas vanagu" un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" pieteiktos leģionāru atceres pasākumus. Savukārt "Latvijas Antinacistiskās komitejas" pieteiktais pasākums ir atļauts, vienlaikus nosakot, ka tas nedrīkst notikt vienlaikus ar citu rīkotāju pieteiktajiem pasākumiem.
Pērn tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāk cilvēku nekā 2016.gadā. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.
Saeima šobrīd jau divos lasījumos ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolās mācībām notikt tikai vienā – valsts jeb latviešu – valodā. Šāda iecere raisījusi jau vairākas protesta akcijas pret to.
