Viņķele skaidroja, ka pašlaik Latvijā noteikts trūcīgās personas statuss tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 90 latu, bet šim slieksnim nav nekāda pamatojuma, arī iztikas minimuma grozs ir novecojis un neatspoguļo patieso situāciju, tāpēc jānodefinē mūsdienu situācijai atbilstoši sliekšņi, nosakot minimālus ienākumus, bez kuriem cilvēks nevar izdzīvot, un jāpalīdz sasniegt šo minimumu.
Viņķele skaidroja, ka jaunajam iztikas minimumam jābūt diferencētam – pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, vientuļiem cilvēkiem, ģimenēm, kurās ir invalīds. Vidēji iztikas minimums varētu būt aptuveni 170 latu, nevis 90 latu, pauda ministre.
Viņa stāstīja, ka lielākie ieguvēji no šīs pieejas maiņas būtu nabadzības riskam vairāk pakļautie cilvēkie, vientuļie cilvēkie darbspējas vecumā, vientuļie vecāki. Reformā ārkārtīgi liela loma būs pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas izvērtēs katru savu klientu, skaidroja ministre.
Vēl viens jauninājums būtu valsts garantētās minimālās pensijas ieviešana, piesaistot to jaunajam iztikas minimumam. Valsts no pamatbudžeta maksātu minimālo pensiju, bet pārējā pensijas daļa būtu atkarīga no cilvēka maksātajām sociālajām iemaksām, skaidroja ministre.
Viņa arī nelolo ilūziju, ka visas reformas ieceres varēs iedzīvināt piecu un pat desmit gadu laikā, bet „mums jāizveido ceļa karte" sistēmas pilnveidei. Viņķele arī atzina, ka Latvijai nāksies palielināt izdevumus sociālajai drošībai, kas šobrīd sasniedz aptuveni 15% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas Savienībā tie ir vidēji 27% no IKP. Veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai „jāliek papildus finansējums daudzus gadus", atzina ministre. Viņa gan uzsvēra, ka finansējuma palielināšana sociālajai aizsardzībai nekādā gadījumā nenozīmē sociālā nodokļa palielināšanu.
Lai gan pašreizējā valdība demisionējusi, ministre cer, ka valdība atbalstīs Labklājības ministrijas plānu un dos „zaļo gaismu" nākotnes uzdevumiem.
