Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Saeima vērtēs ieceri neprasīt KNAB priekšnieka amata kandidātiem trīs gadu pieredzi

Pusdiena

Kanclers Kerns: Austrumeiropa eksportē uz Austriju bezdarbu

Vērienīgā daudzmiljonu projektā pēc pieciem gadiem Ķekavai sola apvedceļu

Vērienīgā daudzmiljonu projektā pēc pieciem gadiem Ķekavai sola apvedceļu

Bauskas šoseja jeb autoceļš A7 ir vienīgais, kas Rīgā ienāk ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Taču tā ir valstī noslogotākā maģistrāle, pa kuru diennaktī izbrauc 17 000 mašīnu, tostarp trīs reižu lielāks smago auto skaits, nekā šosejā paredzēts. Lai risinātu sastrēgumu problēmas un mazinātu neērtības Ķekavas iedzīvotājiem, patlaban reālas aprises sāk iegūt valsts pasenā iecere Ķekavai izbūvēt apvedceļu. 

Atšķirībā no Ventspils, Daugavpils, Tallinas un Jelgavas šosejām Bauskas autoceļš ir vienīgā maģistrāle ar divām joslām, taču vienlaikus tas ir noslogotākais autoceļš, kas turklāt ir būtisks arī ģeopolitiskās situācijas kontekstā, jo Lietuvas virzienā veido tuvāko savienojumu ar pārējo Eiropas Savienību.

Tikmēr Ķekavas ciematam caurbraucošie mašīnu tūkstoši rada pavisam sadzīviskas neērtības, stāsta Ķekavas novada vadītājs Andis Damlics no «Reģionu alianses».

Dzīve kļūst aizvien grūtāka, tā maģistrāle nav nekas jauns, bet transporta plūsma attīstās strauji un zināma mērā tas palēnina novada dzīvi, vairākas reizes gadā notiek traģēdijas ar letālu iznākumu, norāda Damlics.  

Ar mērķi atslogot šoseju un mazināt ievērojamos sastrēgumus rīta un vakara stundās valdība par Ķekavas apvedceļa izbūvi sāka domāt jau vairāk nekā pirms desmit gadiem. Esošās šosejas paplašināšanas doma atmesta, jo tad būtu jānojauc pārāk daudz intensīvās apbūves maģistrāles malās.

17 kilometru garā apvedceļa izbūvi, ietverot četrus divu līmeņu satiksmes mezglus, četrus tuneļus, vienu tiltu, septiņus rotācijas apļus, prettrokšņu sienas un pievedceļus, līdz šim bremzējis naudas trūkums. Tā dēvētais Junkera plāns, kas Eiropas Savienības valstīm radījis pieeju lētiem finanšu resursiem, ļāvis plānus aktualizēt.

78 miljonu eiro ietilpīgais plāns varētu būt pirmais tik vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā, stāsta uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Pašlaik uzņēmums organizē zemju atsavināšanu apvedceļa izbūvei, rīko konkursu finanšu un juridisko konsultantu piesaistei. Pašu publiskās partnerības iepirkumu cer izsludināt gada beigās, un 2019. – 2021.gadā varētu notikt apvedceļa izbūve.  

Tādējādi uzņēmējs par savu un aizņēmuma naudu uzbūvētu apvedceļu, bet valsts par to samaksātu 20 gadu periodā.

Tomēr līdz ar pirmajiem iepirkumiem apvedceļa lietā jau radušies arī pirmie uzņēmēju strīdi. Kā stratēģisko partneri projekta īstenošanā «Latvijas Valsts ceļi» gandrīz miljona eiro vērtā konkursā izvēlējušies auditorkompāniju «Deloitte Latvia». Konkurentu uzņēmums «KPMG Baltics» par iepirkumu iesniedzis sūdzību, uzskatot, ka «Latvijas Valsts ceļi» to nepamatoti izslēguši no iepirkuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt