Dzīvnieku patversme “Rembo” Ventspils novadā šobrīd ir piepildīta, un brīvprātīgie ir spiesti celt papildu voljērus. Pārtikai pietiek, jo ir ziedotāji un labvēļi, arī brīvprātīgie un skolēni palīdz ikdienas darbos.
„Suņu problēmas ir ļoti daudz, un viņas būs, jo cilvēki paliek arvien cietsirdīgāki. Ļoti,” saka dzīvnieku patversmes „Rembo” brīvprātīgā Rovēna Freindliha.
“Mēs viņus laižam arī vaļā. Atnāk bērni pastaigāties. Ar viņiem mēs katru dienu staigājam, mums ir viens strādnieks,” piebilst dzīvnieku patversmes „Rembo” īpašnieks Māris Kalniņš.
Tomēr vislielākie izdevumi saistāmi ar veterinārajiem pakalpojumiem. Cilvēku cietsirdība ir neiedomājama – suņus ved ar dažādiem miesas bojājumiem. Jau vairākus gadus pašvaldība ar „Rembo” slēdz atbalsta līgumu, tomēr nauda aiziet lielākoties ēdināšanai un uzturēšanai.
“Tas paredz gada laikā patversmē izvietot 72 suņus un 24 kaķus. Vidēji tas sanāk seši, septiņi suņi un divi kaķi mēnesī apmēram. Tas ir pietiekošs skaits – pilsētā arī tik daudz tiek izķerti,” piebilst Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.
Šobrīd šeit jau ir aptuveni 40 dzīvnieku, tātad realitāte ir drūmāka. Līdzekļi paredzēti pirmajām 14 dienām, bet pēc tam dzīvnieks paliek uz patversmes sirdsapziņas. 2005. gadā pašvaldība iegādājās zemi patversmes izveidei Tārgales pagastā, tomēr cilvēku protesti liedza to īstenot. Grožus savās rokās ņēma uzņēmējs Māris Kalniņš, kuram pieder zeme, uz kuras atrodas „Rembo”, un lielākā daļa rīcības ir viņa rokās, un pašvaidībai tur nav teikšanas. „Ilgi nepastāvās patversme. To es uzreiz pasaku. Mēs jau varam salikt būdas uz būdām, ķēdes uz ķēdēm, bet cilvēkiem prātus es sakārtot nevaru,” norādīja Freindliha.
Situācijas risinājums pagaidām nav jūtams – pašvaldība savu pienākumu izpilda. Vairāk pūliņu jāpieliek arī „Rembo” īpašniekam, un jācer, ka cilvēki sāks vairāk domāt par attieksmi pret mūsu mazajiem brāļiem.
