Ventspils novads liedz iespēju glābt no iznīcības vairākas Popes muižas ēkas

“Ventspils novada dome izturas bezatbildīgi, nesakārtojot īpašumtiesības, ļauj sabrukt vairākām Popes muižas ēkām,” uzskata biedrības “Popes muiža” valdes loceklis Roberts Grinbergs. Domē norāda, ka neredz mērķtiecīgu pamatojumu naudas ieguldīšanai vecajās ēkās.

17.-19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve” teritorijā ir vairākas ēkas, kurām nav saimnieku, lai gan zeme zem tām pieder pašvaldībai. Popes muižas biedrības pārstāvis Grinbergs stāstīja, ka,

pašvaldībai nepārņemot ēkas savā īpašumā, tiek liegta iespēja piesaistīt dažādu fondu finansējumu un tās glābt.

“Senā muižas klēts, kas ir viena no centrālajām un senākajām muižas apbūves ēkām un kurā Popes pagasta pārvalde glabā savu inventāru, jau ir kritiskā stāvoklī un tuvu sabrukšanai. Jāpiebilst, ka šī ēka atrodas arī Popes pamatskolas teritorijā, kur ikdienā uzturas bērni. Tās tuvumā iedzīvotāji un muižas apmeklētāji arī novieto automašīnas,” sacīja biedrības pārstāvis.

Pēc ēku īpašumtiesību sakārtošanas būtu iespēja pretendēt uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes finansējumu ēkas neatliekamai glābšanai un atjaunošanai, jo situācijā, kad ēkas nepieder nevienam, tās ir nolemtas iznīcībai. Biedrības pārstāvji norādīja, ka Popes pārvaldes vadītājs esot atzinis - ja šī ziema būtu ar pamatīgu sniegu, tad klēts jumts, visticamāk, jau būtu iebrucis. 

Bez saimnieka Popes muižas apbūvē ir klēts, stallis-kalpu māja un jaunā kūts.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka pašvaldība dara, cik var, rūpējoties par tās īpašumā esošajām ēkām, bet tā nevar pārņemt pārējās ēkas.

“Kultūras mantojuma pārvalde tūlīt liktu tās sakārtot, mēneša laikā, bet mēs to reāli nevaram izdarīt. Tas ir ļoti dārgi. Paši nevaram pat viena, piecu, desmit gadu laikā ēkas atjaunot. Bez kādiem Eiropas fondiem tas nav izdarāms,” stāstīja Mucenieks.

Viņš arī norādīja, ka biedrības minētais finansējums, kuru varētu dabūt no kultūras pieminekļu pārvaldes, ja ēkām būtu īpašnieks, būtu pārāk mazs. Iepriekš pārvalde jumtam, kura uzlikšana maksā aptuveni 200 000 eiro, iedevusi tikai 20 000 eiro.

“Tas finansējums ir smieklīgs. Tās nav naudas. Tur neko izdarīt nevar. Tie 20 000 eiro tikai caurumu aizlāpīšanai der,” sacīja Mucenieks.

Pašvaldībā pašlaik nolemts veidot darba grupu, kas sešu mēnešu laikā izstrādās stratēģiju Popes muižas apbūvei. Tad arī tiks lemts, ko ar ēkām darīt.

“Pašlaik deputāti neredz pielietojumu. Ir jābūt kaut kādam mērķim, vīzijai, kā šo bezsaimnieka mantu varētu turpmāk izmantot,” sacīja domes priekšsēdētājs. Iespējams, ka stratēģijas izveides laikā varētu atrast kādu investoru, viņš pieļāva.

Biedrības pārstāvji Popes muižas attīstības plāna izstrādi vērtē kā iespēju, kas veicinātu Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūves sakārtošanu, bet reizē arī uzskata, ka šobrīd tā ir lēmuma pieņemšanas vilcināšana, jo paredzēts, ka vēlākais pēc sešiem mēnešiem plāns tiktu izskatīts un apstiprināts novada domē, bet tas negarantētu īpašumtiesību sakārtošanu.

“Pašvaldība no sevis vieglprātīgi noņem atbildību, tā ļaujot valsts nozīmes kultūrvēsturiskām ēkām neglābjami sabrukt.

Runa ir par 1000 eiro, lai īpašumtiesības tiktu sakārtotas un būtu iespēja ēku glābt. Pēdējos gados Popes muižas kultūrvēsturiskajā apbūvē ietilpstošās kalēja un vešerienes mājas privātīpašnieki ir uzskatāms piemērs, ka ar uzcītīgu darbu un nelielu finansiālo ieguldījumu ir iespējams saglābt kultūrvēsturiskas ēkas. Diemžēl atsevišķiem novada domes deputātiem svarīgāk par 18.gadsimta ēkas saglābšanu ir ieguldīt miljonus estrāžu būvniecībā, kur labākajā gadījumā gada laikā notiek viens pasākums,” komentēja Roberts Grinbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti