Jansonu mājas saimnieks Herberts Zeidaks, iegādājoties ērzeli, pat nespēja iedomāties, kādas tas radīs sekas visiem Sises ciema iedzīvotajiem. Sākotnēji saimnieks spēja rūpēties par zirgiem un uzturēja speciālu aploku, bet zirgi vairojās katru gadu un nu jau vairākus gadus tie dzīvo savā vaļā, izbradājot laukus un izpostot piemājas saimniecības.
„Jau šogad es nevaru pieteikties platību maksājumiem, tagad augustā tā arī bija: viņi man pateica, ka man nav ko pļaut, ka zirgi visu ir noēduši!” saka „Priežgalu” māju saimniece Sandra Mūrniece.
Zirgus ir grūti notvert - viss bars mūk no cilvēka jau tad, kad tas ir vēl pārsimt metru attālumā. Lielākajos laukos, kur zemnieki pārsvarā sēj āboliņu, zirgi ganās visbiežāk.
„Tuvākie gabali, kas ir te apkārt, šis arī, pagājušogad iesētais, bet tur jau tikpat kā nekā nav! Tur jau viss noēsts! Nu jā. Un žēl jau arī tie zirdziņi, varbūt ir kāds labs cilvēks, kam var uzdāvināt,” saka zemnieku saimniecības „Dzintari” saimniece Rudīte Švarce.
Kurzemes televīzijai izdevās sastapt arī zirgu bara teorētisko saimnieku. Herberts stāsta, ka esot vecs un nav vairs spēka dzīvniekus notvert, taču labprāt atdotu zirgus jauniem īpašniekiem kaut par nelielu samaksu. „Grūti iet man. Es viņus gribētu noķert, es gribētu pārdot. Bet es nevar noķert!” saka Herberts Zeidaks.
Ziru pagasta pārvaldes vadītāja Dzidra Ceriņa atzīst, ka arī pagastam nav pa spēkam cīnīties ar šo problēmu. Bijusi iesniegta sūdzība pat policijā. „Nu, tas ir privātais. Ko mēs varam darīt? Vienkārši tiem īpašniekiem, kam ir [problēmas], jāgriežas policijā ar visu pierādījumu!” norāda Ziru pagasta pārvaldes vadītāja Dzidra Ceriņa.
Tikai vienam zirgam barā ir juridisks saimnieks, pārējie zirgi nepieder nevienam un dzimuši savvaļā. Vietējie netic arī Herberta Zeidaka solījumiem uzbūvēt jaunu aploku, situācija ar sējumiem arī šopavasar, visticamāk, nemainīsies.
