Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Izstāde, kas veltīta skaitāmpantiem

Dienas ziņas

Slimnīcās pieaug pieprasījums pēc asinīm

Ventspils novadā cīnās ar ugunsgrēku angārā

Ventspils novadā jau diennakti cīnās ar ugunsgrēku siena ruļļu angārā

Pirmdien no rīta Ventspils novada Piltenes pagastā izcēlās ugunsgrēks kādā angārā. Notikuma vietā ierodoties, konstatēts, ka deg salmi un siena ruļļi. Zemnieku saimniecībai "Ābolkalni" tā ir liela nelaime. Zaudējumi finansiāli gan vēl nav aprēķināti, bet kopumā ir sadeguši  800 salmu ruļļi un 200 siena ruļļi. Apdrošināts nebija nekas – ne pati ēka, ne arī lopu barība. Dzēšanas darbi turpinājās arī otrdien.

Izsaukumu uz notikumu vietu ugunsdzēsēji saņēma pirmdien pulksten 9 no rīta. Kā skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), tik vērienīgi dzēšanas darbi pēdējo reizi notika pirms trīs gadiem Stiklu ciemā, kur dega purvs.

VUGD Ventspils daļas vada komandieris Raitis Šmits norādīja: "Kopā notikuma vietā strādāja 21 ugunsdzēsējs glābējs, sešas auto cisternas, vienas auto kāpnes. Autocisternas strādāja no Ventspils daļas Piltenes posteņa, Kuldīgas daļas un Alsungas posteņa."

Angāra tipa ēkas kopējās degšanas platība bija 1200 kvadrātmetri. Otrdienas rītā dzēšanas darbus turpināja Piltenes ekipāža. Notikumu vietā bija redzams, ka šur tur vēl salmi un siens gruzd. Kā skaidroja VUGD pārstāvis, katra kaudze rūpīgi jāpārkrāmē un tikai tad jālej ūdens uz degšanas perēkli.

Nav pirmais ugunsgrēks

Angārs reiz dedzis jau 2006. gadā. Dzēšanas darbi notika teju nedēļas garumā, un ēka bija apdrošināta. Toreiz tā bija ļaunprātīga dedzināšana. Arī šajā gadījumā zemnieks izslēdza iespēju, ka ruļļi ir aizdegušies paši no sevis.

"Ābolkalnu" īpašnieks Artis Fetlers sacīja: "Nu, īsti tā kā nevarētu būt, jo salmi ir jau pagājušā gada. Un siens šķūnī ir vairāk nekā mēnesi. Principā, ja viņš aizdegtos pats, tad tam vajadzēja notikt pēc kādām trīs nedēļām, nevis pēc pusotra mēneša."

Uzrakstīts iesniegums arī policijai, līdz ar to pēc dzēšanas darbiem notiks izmeklēšana.

Zemnieks Fetlers uzsvēra, ka tie ir lieli finansiāli zaudējumi saimniecībai, jo viens rullis maksā aptuveni 15 eiro. Par laimi, tas notika vasarā, nevis rudenī, kad nav iespējams lopiem šo barību sagādāt. Siens nebūs jāpērk no citiem zemniekiem, to izdosies sagādāt pašiem.

"Būs trešais pļāvums, būs ceturtais pļāvums, gan jau savāksim. Žēl ir par salmiem, jo bija plānots šogad nevākt. Nu būs jātērē nauda un jāvāc," viņš sacīja.

Nepieciešamo tehniku palīdzēja nodrošināt arī Piltenes pagasta pārvaldē, taču īpaši izstrādātas atbalsta programmas šādos gadījumos diemžēl nav.

"Pašvaldībai diemžēl šādām lietām nav nekādu finanšu palīdzības resursu. Zemniekiem un visiem pārējiem, kam ir šādi īpašumi, tomēr ir jādomā pašiem, ir jāapdrošina. Bet morāli mēs palīdzēsim. Ja zemnieks lūgs, mēs darīsim visu, lai šī zemnieku saimniecību nelikvidētos," sacīja Piltenes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Kress.

Šķūnis atradās trīs kilometru attālumā no zemnieku saimniecības "Ābolkalni", kur mitinās lopi. Tā nebija slēgta tipa būve. Zemnieks pastāstīja, ka ēku nav plānots atjaunot un lielākās raizes sagādās tās nojaukšana, kā arī nenodegušo ruļļu aizvākšana.

Viņš arī sacīja, ka šī ir jau otrā mācība. Viņš turpmāk plāno ruļļus uzglabāt pļavā zem speciāla materiāla, jo jauna šķūņa izbūve ir dārga, tas izmaksā līdz pat 40 tūkstošiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt