“Es saprotu visu, kas ir rakstīts. Vienīgais, pēc likuma es varu visu izdarīt, bet, ja tur rodas kādi āķīgi jautājumi, tad uzreiz ir problēmas,” stāsta Dimitrijs.
Latviešu valodas skolotāja uzsver, ka klupšanas akmens skolēniem ir rakstiskā daļa - domraksti, jo tajos tiek pieļautas daudzas gramatiskās kļūdas, kuru dēļ eksāmenā tiek zaudēts visvairāk punktu.
Tomēr pārmaiņām jaunieši ir gatavi, jo jau drīzumā paredzēts mācību procesu organizēt tikai latviešu valodā.
“Bērni pārzina latviešu valodu,” saka latviešu valodas skolotāja Linda Sokolovska.
“Tas, ka sabiedrībā kliedz, ka nezina latviešu valodu… Jaunatne zina latviešu valodu – prot un var. Vienīgais – vai viņi to izmanto ikdienā? Tas jau ir cits jautājums,”
norāda Sokolovska.
Viņa apgalvo, ka valodu nevajag jaukt ar politiku. Skolēni ikdienā sarunājas savā dzimtajā - krievu valodā, taču nekautrējas runāt arī latviski. Skolas direktore Ludmila Volodina stāsta, ka skolas mācību materiāli bērniem ir valsts valodā un ka ikviens eksāmens audzēkņus satrauc, ne tikai latviešu valodas. “Tiem bērniem, kuriem vispār ir grūtības ar valodām, vienalga kādām – krievu valoda, latviešu valoda, angļu valoda… viņiem būs grūti,” saka Volodina.
Skolniece Alīna apgalvo, ka pārmaiņas sagādās nelielas grūtības ne tikai viņai, bet arī viņas klases biedriem, bet tās ir vajadzīgas. Meitene uzskata, ka valsts valoda ir jāpārzina ikvienam šeit dzīvojošajam. Viņa eksāmenus kārtoja pirms gada, un to laiku atceras labi. “Vislielākās grūtības, man liekas, bija mutiskā daļa latviešu valodas eksāmenā, kad vajadzēja runāt par attēliem un to darīt uz kategoriju,” saka Alīna.
Ventspils 2. vidusskolas direktore stāsta, ka vairums skolēnu, absolvējot vidusskolu, mācības turpinās šeit pat Latvijā, jo iespējas un mācību līmenis ir ļoti labs.