Tas, ka Venta izskalo gultni, bija pamanāms ikvienam – bruģa segums vietām bija iegrimis.
Šogad Ventspilī apstājusies ielu izbūves programma. Turpināsies vien darbi pilsētas iekšpagalmos, tomēr pilsētas lielā veiksme ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piešķirtais finansējums: iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros Ventspils brīvosta ir apguvusi jau 37miljonus eiro, izdevies uzbūvēt paceļamo tiltu pār Ventu, rezerves tiltu, vairākas ostai stratēģiski svarīgas ielas.
Publiski pieejamās piestātnes būvētas dažādos laikos no pagājušā gadsimta sākuma līdz deviņdesmitajiem gadiem. Ilgajā ekspluatācijas laikā piestātnes ir nolietojušās - zem tām skalojās smiltis, tāpēc šobrīd rit remontdarbi un Ventspils promenāde ir daļēji norobežota.
Saskaņā ar atklāto konkursu rezultātiem piestātņu būvniecības darbus veica AS "LNK Industries".
“Piemēram 21. posms 23. piestātnei ir izbūvēts 1968.gadā, bet kalpošanas laiks ir 50 gadu. Tas nozīmē - sen bija laiks, un tagad mēs to arī darām,” par atjaunošanas darbiem saka AS ''LNNK Industries'' projektu vadītājs Vadims Bogdanovs.
Kravu pārkraušana šajās piestātnēs nenotiek, iegrime ir vien seši metri, tomēr promenādes nostiprināšanas darbi ir nepieciešami un tie noslēgsies īsi pirms tūrisma sezonas.
“Mēs mēģinām, protams, atrast tādu dienu, kad ir plusos, bet līdz -5 grādiem var betonēt ar speciāliem piemaisījumiem, bet galvenais, pēc tam visu pareizi uzkopt, tad nebūs problēmu,” stāsta Bogdanovs.
Betonēšanas un krāsošanas darbi netiek pārtraukti arī ziemas apstākļos. Darbos iesaista ūdenslīdējus, un tiek būvētas īpašas konstrukcijas, lai varētu strādāt ļoti specifiskos apstākļos.
“Mums ir savi ūdenslīdēji un arī speciālas iekārtas - īpašas kameras, kas drīz būs objektā, ar kuru palīdzību var sausā stāvoklī remontēt rievsienas,” skaidro Bogdanovs.
Hidrobūvju celtnieki stāsta, ka Ventas upes dziļums mainās - pēdējos gados ūdens līmenis ostā ir strauji pieaudzis. Tas liek nopietnāk domāt par krastu stiprināšanu.
