Jēdzienam "elektroniskā mācību grāmata" ir vairākas nozīmes. Tie ir gan elektroniskie mācību materiāli, gan mācību programmas planšetdatoros, arī darba burtnīcas e-vidē un virkne citu sarežģītu ierīču. Nākotnē Latvijā elektroniskā vide varētu nomainīt mācību grāmatas papīra formātā. Skolēni, kuri ikdienā nes smagās skolas somas, saskata šīs iniciatīvas plusus.
"Būs tak labāk - piemēram, bērniem ir skolas somas smagas, ja nav jāņem vienkārši grāmatas, tā ir vieglāk arī," saka Ventspils 2. pamatskolas 5. klases skolniece Andrea. Līdzīgi domā arī viņas klasesbiedrs Aivars: "Muguru netraumē tik ļoti, kad staigā visu dienu ar to smago somu, un tas arī ir komfortabli."
Skolās jau sen tiek izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas, un, pēc dažu pedagogu domām, tas paplašina viņu iespējas pasniegt mācību materiālu. Skolēni mācību priekšmetu apgūst vieglāk, ja pedagogs izmanto videomateriālus, elektroniskos testus un dažādus simulatorus.
"Ne jau katru eksperimentu mēs varam veikt skolā. Nav gan aprīkojuma un, pilnīgi iespējams - nav arī šīs iespējas.
Skatoties virtuālos eksperimentus, skolēni gūst pozitīvu pieredzi, var pētīt daudz plašākas lietiņas,"
stāsta Ventspils 2. pamatskolas direktora vietniece informācijas tehnoloģiju (IT) jomā Ilze Grinfogele.
Savukārt skolniecei Ellai ir citi apsvērumi: "Manuprāt, ka ar e-grāmatu var mācīties jebkurā vietā, un tad bērni, piemēram, ja skolā nevar izpildīt kādu uzdevumu, tad mājās var pamēģināt viņu izpildīt."
Pēc mediķu domām, iniciatīvai ir savi mīnusi, jo tas būtiski ietekmēs jaunās paaudzes veselību, it īpaši redzi. Jau pašlaik arvien biežāk par acu ārstu pacientiem kļūst pirmsskolas vecuma bērni.
"Visi bērni sēž savā mobilajā, jau mums nāk pusotra gada [veci bērni], kas sēž mobilajā. Viņš zina - parādās bildītes, un viņš smejas. Un mēs gaidām četros gados mīnusus [brillēm]. Ko var darīt? Neko. Tāda ir dzīve," skaidro acu ārste Silvija Sila.
Elektroniskajām ierīcēm skolās jāatbilst vienotam standartam. Jāņem vērā, kāds būs ekrāna diagonāles izmērs, kāda ekrāna izšķirtspēja. Jāizlemj arī par šī jaunieveduma finansējumu, jo tas varētu būt visai apjomīgs.
"Es gribētu teikt, šobrīd uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Dzīve pierādīs, kam taisnība un kas ir praktiski izdevīgāk," norāda Ventspils domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas loceklis Jānis Vītoliņš.
Kaimiņvalstī Igaunijā testa režīmā tiek ieviesti digitālie mācību līdzekļi, bet izvēle - izmantot papīra formātu vai elektroniskās grāmatas - atstāta pašu pedagogu ziņā.
