Ventspils ir viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, tāpēc šeit neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un kuģošana. “Grota” projektu Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs realizēja ar mērķi saglabāt un popularizēt zvejas un kultūras mantojumu.
“Uz šāda tipa kuģiem, “Baltikas” tipa kuģiem ļoti daudz ventspilnieku gāja jūrā padomju gados. Un, lai mēs atjaunotu šo autentisko izskatu, tad maksimāli mēs apzinājām cilvēkus, kuri uz šī kuģa strādāja, apzinājām viņu stāstījumus, meklējām lietas, kas tieši piederas pie šī kuģa, un to visi tagad var apskatīt,” stāstīja Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja direktore Solvita Ūdre.
Ir atjaunots ne tikai pats kuģa ārējais tēls, bet padomāts, lai apmeklētājiem tas būtu interesants un pieejams kā muzeja eksponāts.
Stūrmaņa kabīnē izvietoti dažādi kuģniecībai nepieciešami tā laika priekšmeti. Taču projekts nebija viegls, ilga turpat 4 gadu garumā.
“Izstrādājot būvprojektu, nebija iespējams uzzināt, cik tad īsti kuģis sver, un, kad viņš tika pirmo reizi izcelts krastā tajā pusē dokos uz šiem rekonstrukcijas darbiem, tad tika uzzināts šī kuģa īstais svars. Un līdz ar to bija saprotams, ka Latvijā nav tādu celtņu, kas to varētu izdarīt. Un celtņi bija no Polijas,” pastāstīja projekta vadītāja Ilva Zavicka.
“Grots” sver 140 tonnas, un izcelšanas darbi notika ar peldošā celtņa “MĀJA” palīdzību.
Viens no pēdējiem cilvēkiem, kurš devās jūrā ar “Grotu”, ir kapteiņa palīgs Ivars Plaudis. Kuģis zvejnieku jūrā pavadījis 16 gadu garumā, un viņš apgalvo, ka pievīlis nav ne reizi.
“Nu daudz labāk nekā, ka viņš būtu sagriezts dzelžos, tad nekas no viņa nebūtu. Tā es no jūras pa vārtiem nāku iekšā - savu veco kuģīti arī redzu uzreiz. Garām viņam gandrīz katru dienu sanāk iet. Labi vien ir, ka viņš šeit stāv,” atzina Plaudis.
“Grots” apskatāms pie Dienvidu mola, kur blakus atrodas arī kuģis "Azova". Abi šie kuģi zvejniekiem ir kā sveiciena simboli, lai dotos jūrā un atgrieztos atpakaļ mājās.
