Kad īsti ir veļu laiks? Visplašāk pieņemts uzskatīt, ka tas ir laiks no Miķeļdienas līdz Mārtiņdienai vai pat līdz Visu Svēto dienai, 1. novembrim. Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns norāda uz atšķirīgajiem uzskatiem par veļu laiku.
„Visvairāk aprakstos tas ir stāsts par oktobri. Protams, tā kā ar savu folkloru un tradīcijām mēs jau diezgan daudzus gadsimtus esam, kā saka, Eiropas Savienībā (kaut gan folkloru visas Eiropas tautiņas izmanto savas identitātes veidošanai), tie ticējumi un uzskati ir diezgan līdzīgi. Vairāk ir šī viena kulminācija, kad mirušos atceras, ir Visu Svēto diena, oktobra pašas beigas un novembra sākums, kad arī mūsdienās daudz kur kapsētās dedzina svecītes. Bet aprakstos ir minēts, ka arī Lieldienās, arī Ziemassvētkos, tāpat citos lielos svētkos šos veļus ir atcerējušies,” stāsta Guntis Pakalns.
Ko mēs varam darīt mūsdienās? Pakalns domā, ka vispirms vajadzētu „uz brīdi izslēgt lielāko laika rijēju, kas mums ir, un kurš mums iznīcina visu priekšstatu par gadalaiku maiņu - un tas ir televizors. Vēl ideālāk, ja pazūd elektrība mājās uz kādu laiku, tad var iededzināt sveci, paņemt kaut vai kādu savas ģimenes albūmu, pašķirstīt un saviem bērniem, mazbērniem pastāstīt, kas tie cilvēki ir, kas bijuši pirms viņiem. Šādā veidā mēs ļoti labi varam tos atcerēties.”
Iespējams, kādai indiāņu ciltij bijis ticējums, bet no turienes varbūt ir aizgājis pa pasauli - ka cilvēks mirst divreiz: pirmoreiz, kad viņa fiziskais ķermenis nomirst, un otro reizi, kad pazūd visas atmiņas par viņu.
Kāpēc mums šīs atmiņas ir svarīgas? Katrā mūsu ķermenī dzīvo ļoti daudz kas no senčiem – roku kustības, domāšanas veids, kaut kādas īpatnības, rakstura nianses un sevi tu vari labāk saprast, ja tu saproti, ka esi viens šajā paaudžu ķēdē kopā ar cilvēkiem, kas ir pirms tevis un kas pēc tevis - tas tevi padara stiprāku,” ir pārliecināts folkloras pētnieks Guntis Pakalns.
