„Es līdz šim domāju, ka es brīnumiem visādiem neticu, bet jāsāk ticēt Salavecim!” saka viens no veiksmes stāsta piemeklētajiem. Velosipēdistu Pēteri Zirni pirms nepilniem astoņiem mēnešiem pārsteidza nepatīkama situācija. Viņš kādā rītā secināja, ka it kā drošajā un klusajā kāpņu telpā, kurā viņš pieslēgtu glabāja savu velosipēdu, saslēdzēja trose bija pārkniebta, savukārt spēkrats - pazudis.
„Izsaucu policiju, un tad viņi teica, - labi, ka ir numurs un tad vismaz var piereģistrēt tajā viņu datubāzē zagto riteņu. Tad attiecīgi, ja nu kādreiz paveicas… Lai gan viņi jau toreiz teica, ka, visticamāk, jau diez vai, jo esot pēdējā laikā tendence, ka tos riteņus zog nevis pārdošanai, bet vienkārši rezerves daļās sadala - līdzīgi kā savulaik mašīnas zaga,” atminas Zirnis.
Lai arī viņš lielas cerības atgūt savu braucamrīku neloloja, pateicoties tam, ka spēkrats bija reģistrēts velosipēdu reģistrā, pagājušajā nedēļā no policijas saņēma zvanu par atrasto braucamrīku.
Arī Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis apstiprina, ka velosipēdu reģistrācija palielina iespēju nozagto spēkratu atrast. „Noteikti velosipēds ir jāreģistrē oficiālajā CSDD veloreģistrā, jo tādā veidā arī mums darbs tiek atvieglots, mums ir daudz vienkāršāk noskaidrot velosipēda likumīgos īpašniekus. Arī šobrīd ir pāris velosipēdu, kas stāv policijas iecirkņos un kuriem mums joprojām nav izdevies atrast īpašnieku,” norāda Sadovskis.
Viņš piebilst, ka no garnadžu darbības visvairāk cieš galvaspilsēta. Tomēr policijas aktīvās darbības un plašo informatīvo kampaņu dēļ velosipēdu zādzību skaits ir nedaudz samazinājies.
„Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un salīdzinot tieši vasaras un pavasara mēnešus, un arī ziemas mēnešus, ir konstatējams velosipēdu zādzību samazinājums. Tie varētu būt aptuveni 15-20%, par kuriem šis zādzību skaits ir samazinājies,” saka Sadovskis.
Ja kādreiz garnadžu darbības vietas bija vairāk publiskas, tad tagad velosipēdu zādzības biežāk notiek kāpņu telpās, šķūnīšos un citās vietās, kur nenotiek cilvēku drūzmēšanās. Vairumā gadījumu pie vainas ir paši spēkratu īpašnieki, kuri tos vai nu nav pieslēguši vai izmantojuši nekvalitatīvu saslēdzēju, atzīmē Sadovskis.
Arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis un interneta vietnes veloriga.lv veidotājs Romāns Meļņiks vērš uzmanību kvalitatīvu saslēdzēju iegādei. „Lētas velotrosītes, kas tiek pirktas par dažiem latiem, var pārkniebt divu sekunžu laikā ar kādu sešu septiņus latu vērtām knaiblītēm, kuras var nopirkt saimniecības preču veikalā,” stāsta Meļņiks.
Meļņiks norāda, ka par kvalitatīvu slēdzeni iespējams uzskatīt tādu, kura maksā virs 15 latiem. Tāpat būtiska ir arī pareiza velosipēda saslēgšana pie atbilstošas konstrukcijas velostatīva.
Pašlaik Latvijā ir daudz velosipēdu drošībai nedraudzīgu novietņu, kuras „Veloriga” aicina neizmantot. „Pieaugot velosipēdistu skaitam, daudziem komersantiem ir vēlme nopelnīt un saražo vislētākos velosipēdu turekļus. Faktiski viņu funkcija ir tikai noturēt velosipēdu stāvus. Tur ieliek priekšējo ratu, riteņbraucēji tos sauc par šķīvju žāvētājiem un nelieto pamatā. Bet ir tirgotāji, kas mēģina tirgot, un tad mēs viņus kritizējam, un tie ir stipri sašutuši, ka viņus kritizē,” pauž Meļņiks.
Vasaras periodā policija nedēļā vidēji aiztur divus vai trīs velosipēdu zagļus. Lielā daļā gadījumu pēcāk izdodas atrast arī nozagtos velosipēdus. Tomēr, lai palielinātu iespēju atgūt nozagto spēkratu, to vispirms ieteicams reģistrēt.
