Pirms ķerties pie Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcijas, dome ar aptauju centās noskaidrot iedzīvotāju viedokli par pašreizējo situāciju. Tika saņemts gandrīz divsimt atsauksmju, un vairums no tām līdz šim paveiktajam velosatiksmes jomā nebija pašvaldībai glaimojošs.
«Ja sāk skatīties no Rīgas, veloceļš, kas izbūvēts uz Jūrmalu, ir vispopulārākais Latvijā – tikko braucu brīvdienās, arī pavasarī esmu tur braucis, un tik noslogotu neesmu redzējis pat Rīgā,» riteņbraucējs un arhitekts Oto Ozols vērtē, ka
problēmas veloceliņam ir jau Rīgas robežās, jo segums atjaunots, bet celiņš nav paplašināts, tādēļ šaurībā nākas spiesties izbraucienu baudītājām ģimenēm, maziem bērniem un sportistiem.
Babītes novads veloceļu vispār izliekas neredzam, un tas palicis neapsaimniekots, savukārt Jūrmalai ir visas iespējas rādīt priekšzīmi, saka Oto:
«Jo Jūrmala ir galamērķis, kurp visi dodas. Pārbraucot Lielupes tiltam, veloceļš vispār pazūd. Cilvēks, kas pirmoreiz iebrauc Jūrmalā, nesaprot, kur tālāk braukt – pa labi, pa kreisi vai taisni.» Tādējādi, piemēram, ģimene, kas pa drošu veloceļu tikusi līdz Jūrmalai, nu jūtas nedroši, turklāt, kā izsakās Oto, «tad viņiem ir jāklamzierē pa ietvēm, bet tāpat nevar saprast, kurā virzienā». Viņš arī novērojis, ka celiņu tīkls pilsētā ir saraustīts.
Oto Ozolam piekrīt Veloceļotāju kluba vadītāja jūrmalniece Ramona Liepiņa-Krauja, kura uz tikšanos Kauguros gan ierodas ar mašīnu, jo nozagts jau piektais ritenis. «Policija neko nedara. Gads pagājis, gribēju aiznest torti ar svecīti par atgādinājumu,» viņa nosmej sarunas sākumā. Bet,
runājot par pilsētas veloinfrastruktūru, Veloceļotāju kluba vadītāja ir ļoti kritiska – tādas būtībā nemaz nav.
«No Jaunķemeriem līdz Vaivariem varam aizbraukt ar vēju matos un smaidu sejā, lai gan dažkārt traucē gājēji. Tomēr tālāk nav kur ar velosipēdu likties – aizbraucam līdz Vaivaru luksoforam, bet tālāk – kā sanāk,» viņa vērtē. Jūrmalā braukt ar divriteni esot diezgan bīstami, jo tas ne tikai bieži jāstumj un jāpārceļ, bet var trāpīt arī aku lūkās un bedrēs.
Jūrmalas dome pārmetumiem lielā mērā piekrīt, atzīstot brāķus arī nesen izbūvētajos veloceliņos ar piecus centimetrus augstām apmalēm, ceļa norādēm brauktuvju vidū vai pēkšņu celiņa pārtraukumu pie dzelzceļa sliedēm. Atbildot uz riteņbraucēju pārmetumiem, ka veloceliņi apvienoti kopā ar ietvēm, tādējādi radot vidi konfliktsituācijām, Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece saka – kaut kur tas tiks labots, tomēr centra daļā to neļauj ierobežotā vieta.
«Piemēram, Buļļuciemā ir muzejs un Ragakāpa, tur savienojums ar Lielupes dzelzceļa staciju varētu būt būtisks arī vietējiem iedzīvotājiem, bet atdalīta veloceliņa tur nav. Savukārt autoplūsma un atļautais ātrums tur ir tāds, ka prasa pilnīgi atsevišķi nodalītu velojoslu,» piemēru, kur situāciju mainīt, min Zvejniece. Atsevišķu velojoslu varētu ar laiku veidot arī Slokas ielā. Tādas plānotas maģistrālajās ielās.
Jaunajā velosatiksmes attīstības koncepcijā visi problēmgadījumi iezīmēti, saka Jūrmalas domes ainavu arhitekts un koncepcijas izstrādes darba grupas vadītājs Jānis Lediņš.
«Varbūt tām nav vienmēr jābūt vienkārši ceļazīmēm, bet norādēm vai piktogrammām, kas uzjautrina braucējus un velovidi padara atraktīvāku. Protams, būtu arī ideāli lietot bruģakmeni bez «zeņķētām» maliņām, kas nerada Parkinsona slimības iespaidu,» nosmej Lediņš, tomēr pauž gatavību, ka izmaiņas būs.
Tomēr koncepcijā vēl vairāk informācijas veltīts jauniem celiņiem un vienotai pieejai to ierīkošanā, stāsta Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Zvejniece.
"Ir apzināti arī objekti, pie kuriem būtiski piekļūt. Viens no priekšlikumiem ir veidot stāvparkus pie dzelzceļa stacijām, lai, atgriežoties vakarā, velosipēds būtu tīrs un sauss, nevis stāvējis visu dienu ārējo laikapstākļu ietekmē,» viņa min piemērus, tomēr atzīst, ka tuvākie īstenojamie plāni būs zināmi pēc sabiedriskās apspriedes, kad iedzīvotāji paudīs savu redzējumu par prioritāri nepieciešamo.
Pašlaik ir skaidrs, ka īpaši mērķētas naudas tieši veloattīstībai Jūrmalā nebūs, bet koncepcija noderēs visos nākamajos attīstības projektos. Iedzīvotāji par dokumentu var izteikties līdz 4. septembrim.
