Atšķirībā no šajā Saeimā esošajām partijām, no jauna veidotās, kas cerēja tikt 12.Saeimā, vēlēšanu rezultātus aizvadītajā naktī gaidīja pieticīgi un klusi.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati liecina, ka izšķirīgajai piecu procentu barjerai pat netuvojas vairāk nekā puse no 13 startējušajām partijām.
Tās ir «Suverenitāte», partija «Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām», «Izaugsme», Jaunā konservatīvā partija, kā arī partijas «Latvijas attīstībai», «Vienoti Latvijai» un Latvijas Krievu savienība.
Tā sauktā trekno gadu premjeru un ministru partija «Vienoti Latvijai» vēlēšanu oficiālos rezultātus sagaidīja padrūmā gaisotnē šaurās telpās viesnīcā «Gutenbergs» Vecrīgā. Bijušais premjers Aigars Kalvītis no komentāriem dusmīgi atteicās. Savukārt cits partijas līderis Ainārs Šlesers partijas neveiksmēs vainoja sabiedriskos medijus, kas partiju nav laiduši pie vārda publiskajās debatēs.
Saskaņā ar pēdējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju partija aģitācijai iztērējusi vairāk par 61% no atļautajiem 423 tūkstošiem eiro. Taču vēlētājus ar to uzrunāt nav izdevies, jo iedzīvotāji baidīti ar karu, uzskata Šlesers: „Jāsaprot, ka daudz cilvēku ir tiešām ietekmējušies no situācijas Ukrainā, līdz ar to jautājums par valsts ekonomisko situāciju ir otršķirīgs, svarīgi, lai nebūtu kara. Diemžēl šī kara tēma tika aktualizēta daudzu mēnešu garumā, sākot ar „melnajiem sarakstiem” un beidzot ar daudz ko citu, tas arī ietekmēja vēlēšanu rezultātus."
Uz jautājumu, vai vēlētāji nav pateikuši skaidru "nē" bijušo premjeru un ministru kompānijai, Šlesers atbildēja ar stāstu, ka partija dibināta tikai jūnijā. Taču arī atzina: "Vaina noteikti ir kandidātos. Noteikti arī daudzi citi apstākļi.”
Šlesers izteicās, ka par partijas nākotni lems kongress, bet pieļāva, ka tā varētu startēt arī pašvaldību vēlēšanās.
Savukārt partija "Latvijas attīstībai" aģitācijai iztērējusi aptuveni pusi no atļautā jeb ap 200 tūkstošiem eiro. Tās līderis Einars Repše zemo atbalstu izskaidrot nevar, saucot vēlēšanas par emocionālu procesu. Viņam visvairāk sirds sāpot par veselības nozari, kurā nākamā valdība turpināšot «gāzt naudu kā melnajā caurumā».
Repše apgalvo, ka par spīti piedzīvotajai neveiksmei partiju gan nelikvidēšot.
„Par to es vismazāk baidos, tieši otrādāk – mums biedri nāk klāt arī pēdējā laikā. Un cilvēki turpinās. Mēs jau esam ideālisti, mēs cīnāmies par savu ideju, programmu. Un šī programma būs aktuāla, izņemot vienu gadījumu, ja jaunā valdība pēkšņi mūsu punktus ņems vērā un īstenos. Bet uz to ir maz ticības,” sacīja Repše.
Bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna Jaunā konservatīvā partija, pēc viņa teiktā, arī esot upuris tam, ka nav varējuši izpausties publiskajās debatēs medijos. Turklāt viņa partija tikai tagad veidojoties.
Atšķirībā no citām bēdumāsām Jaunā konservatīvā partija aģitācijai iztērējusi vien pāris procentus no pieļautā.
Bordāns arī uzskata, ka nav uzvarējušas pie varas tikušās partijas, bet gan to finansētāji, kas lielākoties ir neskaidri: "Izskatās, ka vadošie politiskie spēlētāji grib par visu cenu saglabāt savas vietas politiskā un ļoti nevēlas, lai ienāk kāds spēks, kas ir neatkarīgs no finanšu avotiem, ko kuriem atkarīgi šie spēki. Tā ka nākošie divi gadi līdz pašvaldību vēlēšanām paies, stiprinot mūsu rindas."
Pagaidām neviena no «aiz svītras» palikušajām partijām nav paziņojušas par darbības izbeigšanu pēc vēlēšanām.
