Vēlēšanu rezultāti parādīja, ka balsotāju noskaņojumus dažādos Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīgs. Ja kāda partija vienā vēlēšanu apgabalā ir pirmā, tad citā tā var būt tikai sestajā vietā. Ir arī politiskie spēki, kas Saeimā tikuši, bet kādā atsevišķā vēlēšanu apgabalā 5% barjeru nav pārvarējuši, un arī otrādi. Politologs Ivars Ījabs spriež, ka atšķirības ir likumsakarīgas un – ne ārkārtējas.
Ja katru no apgabaliem vispārinātu kopējos valsts rezultātos, mums būtu piecas diezgan atšķirīga sastāva Saeimas.
Piemēram, Rīgā līderi bija “Saskaņa”, otrajā vietā – “Attīstībai/Par!”, kas valstī kopumā ir ceturtā, tad seko “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet pēc tam – Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”. Citas partijas, ieskaitot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), 5% barjeru nepārvarētu.
Jau cita aina Vidzemē – tur pirmajās vietās Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, kam seko Nacionālā apvienība un ZZS, un tikai pēc tam “Saskaņa”, un pēc tam “Jaunā Vienotība”. Un Vidzemē 5% barjeru pārvarējusi arī Reģionu apvienība, kas pēc kopējiem rezultātiem Saeimā netika.
Latgalē izteikts pārsvars “Saskaņai” – 35,73%. Tai seko ZZS, bet trešajā vietā ar 10,62% ir Latvijas Krievu savienība, kura valstī kopumā ieguva 3,2%. Pēc tam Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV” un “Jaunā Vienotība”, bet 5% barjeru nepārvarēja nedz Nacionālā apvienība, nedz “Attīstībai/Par!”.
Kurzemē – pirmajā vietā “KPV LV”, kur tai salīdzinot ar citiem apgabaliem arī procentuāli augstākais rezultāts; tad seko Jaunā konservatīvā partija, ZZS, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!”, un arī Kurzemē 5% barjeru pārvarēja Latvijas Reģionu apvienība.
Zemgalē pirmā ir “KPV LV”, pēc tam Nacionālā apvienība, ar līdzīgu atbalstu – Jaunā konservatīvā partija, pēc tam – ZZS, “Attīstībai/Par”, sestajā vietā – “Saskaņa”, un pēc tam “Jaunā Vienotība”.
Politologs Ivars Ījabs spriež, ka atšķirības ir likumsakarīgas un – ne ārkārtējas.
“Tās atšķirības ir normas robežās, [..] tas nav nekas dīvains, ka dažādos reģionos cilvēki balso citādāk, jo katram ir savs ekonomiskais profils, Latgalē – arī kulturālais, un partijas jau mēģina tam pielāgoties,” norādīja Ījabs.
“Tas, ka Latgale ir “Saskaņas” cietoksnis, nevienam nav pārāk liels brīnums, cits jautājums, kas notiek Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, piemēram, saistībā ar ZZS atbalsta diezgan pamatīgu kritumu. Tas nozīmē, ka tie jaunie veidojumi – JKP un “KPV LV” ir pamatīgi iegrābušies tajā elektorātā, kurš tradicionāli ir balsojis par ZZS, tas lielā mērā skaidro to, kāpēc tie rezultāti ZZS nav diez ko spoži,” skaidroja Ījabs.
“Kas attiecas uz Rīgu – tad tā ir visglobalizētākā, ekonomiski visattīstītākā vietā, kur izceļas “Attīstībai/Par!” un “Vienotība”,” pauda Ījabs.
Nozīme ir bijusi arī ārzemēs nodotajām balsīm, jo, skaitot tikai Rīgu, “Saskaņai” būtu teju par 3 procentpunktiem labāks rezultāts savās pozīcijās, “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija būtu apgrieztā secībā, bet ZZS būtu virs 5%.
