Vēlētāju aptauja: Visvairāk balsu iegūst «Saskaņa», «Attīstībai/Par!» un NA

Saskaņā ar vēlētāju aptauju 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi opozīcijā esošā partija “Saskaņa”, bet otrajā vietā ierindojas līdz šim Saeimā nepārstāvētā partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, trešajā vietā ir Nacionāla apvienība (NA), un no tās tikai nedaudz atpaliek Jaunā konservatīvā partija, liecina Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, aģentūras LETA, Rīgas Stradiņa universitātes un socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja pie vēlēšanu iecirkņiem.

Tiesa, šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem.

Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem Centrālās velēšanu komisijas datiem (CVK) datiem nekā iepriekš.

Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 2 procentpunktiem.

Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Saskaņā ar aptauju 5% barjeru iekļūšanai Saeimā ieguva septiņas partijas, kas ir par vienu vairāk nekā pagājušajās Saeimas vēlēšanās. Saskaņā ar aptauju 13. Saeimā iekļuva “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, Zaļo un Zemnieku savienība, “Jaunā Vienotība”.   

Rīgā lielākais atbalsts bija partijai “Saskaņa”, “Attīstībai/Par” un Jaunajai konservatīvajai partijai.

Vidzemē populārākās bija Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par”.

Latgalē pirmajā trijniekā iekļuva “Saskaņa”, Latvijas Krievu savienība un Zaļo un Zemnieku savienība.

Kurzemē lielākais atbalsts bija Nacionālajai apvienībai, “KPV LV” un Zaļo un Zemnieku savienībai. Bet Zemgalē populārākās bija “KPV LV”, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par”.

Savukārt saskaņā ar portāla “Delfi” un Latvijas Universitātes aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā, vislielākais atbalsts bijis Jaunajai konservatīvajai partijai, par kuru nobalsojuši 14,5% vēlētāju, par partiju "Attīstībai/Par!" – 14,0%.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šajā aptaujā ieguvusi 13,0% balsu, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija – 12,5%, Politiskā partija "KPV LV" – 12,3%, Zaļo un zemnieku savienība –9,1%, Jaunā Vienotība – 8,3%. 

Ja vērtē šo aptauju reģionālā griezumā, tad Rīgā visvairāk balsu ieguvusi "Saskaņa", kur par partiju nobalsojuši 20,26% vēlētāju, Vidzemē – Jaunā konservatīvā partija, Kurzemē un Zemgalē "KPV LV,", bet Latgalē – "Saskaņa".

Iepriekš septembra vidū veiktā vēlētāju aptauja gan liecināja, ka vislielākais atbalsts bija “Saskaņai”, Zaļo un Zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai un “KPV LV”, savukārt Jaunā konservatīvā partija un “Attīstībai/Par” balansēja uz 5% robežas, bet “Jaunajai Vienotībai” atbalsts bijis mazāks nekā 5%.

LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis intervijā LTV norādīja, ka kopumā aptaujāti vairāk nekā 6370, bet 29% neatklāja savu izvēli, lielākoties neatbildēja vidējā gada gājuma cilvēki, viņu motivācija atšķiras, iepriekš savu izvēli cilvēki neatklāja, iespējams, tāpēc, ka atbalstīja kādu spēku, kam ir vairāk radikāla nostāja, bet daļa neatbild principiāli, uzsverot, ka izvēle vēlēšanās ir privāts jautājums.

LTV, LR, LETA, RSU un SKDS aptaujā proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki.

Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.

Šogad turpinās jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti