Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, šogad nedaudz - līdz 30% - pieaudzis tādu cilvēku skaits, kuri aptaujā nevēlējās atklāt savu izvēli. Un no tiem, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli, nedaudz - līdz 45% - ir pieaudzis krievvalodīgo īpatsvars, norādīja aptaujas veicēji.
Pašvaldību vēlēšanās pirms trīs gadiem “Saskaņai” identiska vēlētāju aptauja uzrādīja būtiski zemāku rezultātu, nekā tā ieguva patiesībā, savukārt “Vienotībai” un “Attīstībai”/Latvijas Reģionu apvienībai tas bija augstāks nekā vēlēšanu iznākums.
Šogad vēlētāju aptauja liecina, ka “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” atbalsta 26,6%, “Saskaņu - 18,9%, “Jauno Vienotību” – 14,8%. Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība varētu iegūt – 8,8% vēlētāju atbalsta, “Gods kalpot Rīgai” – 7,4%, Jaunā konservatīvā partija – 6,2%, bet Latvijas Krievu savienība - 5,2%. Pārēji spēki varētu nepārvarēt 5% barjeru.
Aptaujas veicēji gan norāda, ka šoreiz var prognozēt - šogad “Saskaņai”, Latvijas Krievu savienībai un, iespējams, arī “Gods kalpot Rīgai” un “Alternative” oficiālais rezultāts būs augstāks, nekā uzrāda aptauja, savukārt “Attīstībai"/Par!”/“Progresīvajiem”, “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai/Latvijas Reģionu apvienībai tas būs mazāks.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka pieaudzis tādu vēlētāju skaits, kas nobalsoja iepriekšējās balsošanas laikā un kuri šajā aptaujā netika iztaujāti. Turklāt iepriekšējā balsošanā ievērojami straujāk audzis vēlētāju skaits tādos iecirkņos, kuros “Saskaņai” vēsturiski bijis zemāks atbalsts nekā citur.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
