Vēlētāju aptauja: Liepājā visvairāk balsu iegūst mēra Seska partija

Būtiski ņemt vērā, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem, jo salīdzinoši liels vēlētāju skaits (vairāk nekā 2013. gadā) atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošas ticamības vērtēšanai.

Neatbildētāju bija vairāk visās pilsētās (izņemot Valmieru, kur 2013. gadā aptauja nenotika), bet īpaši izceļas Liepāja, kur neatbildēja vairāk nekā puse.

Jāņem vērā, ka to vēlētāju, kuri nobalsoja iepriekšējās balsošanas dienās, simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā sestdien balsojušo. Saraksti, kas ir tuvu 5% robežai (abās pusēs), nevar būt droši par iekļūšanu vai neiekļūšanu pašvaldības domē. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka, piemēram, Rēzeknē divi saraksti, kam aptaujā bija nedaudz virs 5%, realitātē bija zem 5%.

Liepājā kopumā aptaujāti 810 vēlētāji, no tiem neatbildēja 463 vēlētāji (no tiem 87 krievi, 369 latvieši). Nebalsoja 10 no aptaujātajiem, informēja aptaujas autori.

Saskaņā ar aptaujas datiem Seska vadīto Liepājas partiju atbalstīja 42,43%, Latvijas Reģionu apvienību - 27%, partiju “Saskaņa” -  10,68%.

Saskaņā ar aptauju 5% barjeru iekļūšanai domē nepārvarēja Nacionālā apvienība, par kuru balsoja 4,75%, partija “Liepāja kvadrātā”, par kuru balsoja 3,26%, “Taisnīgums”, kuru atbalstīja   - 3,26%, Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsoja 2,97%, “Gods kalpot mūsu Latvijai”, kur atbalstīja 2,08%, “Vienotība”, kas ieguva 1,78% balsu, “No sirds Latvijai”, par kuru balsoja 1,78%.

Sesks LTV atzina, ka rezultāts ir labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās - par spīti kampaņai pret Liepājas partiju. “Rezultāts ir labs un nopietns mūsu darba novērtējums, un mūsu komandā ir profesionāļi, par kuriem nevar pateikt, ka viņi kaut ko nav darījuši vai neprot darīt,” sacīja Sesks.

Ja rezultāti apstiprināsies, “mēs varēsim būt lepni”, jo rezultāts būs par 5 procentpunktiem labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās, norādīja Sesks. Jautāts par iespējamiem sadarbības partneriem nākamajā domē, Sesks norādīja, ka tomēr vispirms jāsagaida oficiālie rezultāti. 

Tā kā Liepāja vairāk nekā puse aptaujāto neatklāja savu izvēli, nelielu, bet pietiekamu iekļūšanai domē varētu gūt vairākas partijas, kas savukārt varētu nozīmēt ļoti sašķeltu domes koalīciju, intervijā Latvijas Radio komentēja Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Šoreiz pašvaldību vēlēšanās Liepājas pilsētā bija iesniegti 10 saraksti, no kuriem kandidē 165 kandidāti. Viņi pretendēja uz 15 pašvaldības deputātu vietām, tādējādi vidēji vienu mandātu cerēja iegūt 11 kandidāti.

Mandātus Liepājas domē cerēja iegūt Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, partija „Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, politiskā partija „Liepāja kvadrātā”, Liepājas partija, Nacionālā savienība „Taisnīgums”, „No sirds Latvijai” un „Gods kalpot mūsu Latvijai”.

Arī iepriekšējās pašvaldībās vēlēšanās pirms četriem gadiem bija 10 kandidātu saraksti, tomēr domē iekļuva tikai trīs.

Proti, gandrīz pusi – septiņus mandātus – ieguva Liepājas partija. Pieci mandāti tika tagad vairs nepastāvošajai Reformu partijai, bet atlikušie trīs – „Saskaņas centram”. Liepājas mērs jau vairāk nekā 20 gadus ir Liepājas partijas līderis Uldis Sesks.

Pēc vēlēšanām 2013.gadā koalīciju izveidoja septiņi Liepājas partijas un trīs "Saskaņas centra" deputāti. Tomēr pēcāk līdz ar savstarpējiem konfliktiem "Saskaņas centra" frakcija izjuka, un abu partiju starpā noslēgtais koalīcijas līgums pārstāja darboties. Tāpēc Liepājas domē koalīcija oficiāli nepastāvēja. Arī pārējo piecu deputātu pārstāvētā Reformu partija izjuka, tādējādi izgaisa arī šo "piecinieku" vienojošā frakcija.

Iepriekšējās vēlēšanās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāte bija 44,08%, rāda CVK dati.