Vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās lielāka nekā 2013.gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo iedzīvotāju skaits jau bija lielāks nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā.

Iecirkņi slēgti pulksten 22.00, un kopumā nobalsoja 729 992 iedzīvotāji jeb 50,56%.  Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā vēlēšanās piedalījās 45,99% balsstiesīgo iedzīvotāju.  

 

 

 

2017.gada pašvaldību vēlēšanu aktivitāte (Avots: CVK)

  • Nobalsojuši: 727 839 / 1 443 80150,41%)
+ -

Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Ritvars Eglājs prognozēja, ka vēl daži procenti nobalsos līdz 22.00, un vēl nav pieskaitīta arī izbraukuma balsošana, kas parasti ir kāds 1% balsstiesīgo.

“Tā kā aktivitāte ir prognozējama ap pusi [balsstiesīgo], kas ir vairāk nekā 2013.gadā, kad bija 46%. Saeimas vēlēšanu apgabalu dalījumā aktīvākais apgabals ir Rīga ar 55% nobalsojušo. Vidzemē – 46%, Kurzemē – 44%, Latgalē – 42%, Zemgalē – 40%,” pastāstīja Eglājs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Bet pašvaldību griezumā gan ir vietas, kur ir nobalsojuši vairāk par pusi vēlētāju. Piemēram, Mērsraga novadā, kur bija lielākā aktivitāte 2013.gadā, arī šogad ir nobalsojuši 57%, kas ir vairāk par Rīgas 55%,”  sacīja Eglājs.

 

Rundālē joprojām viszemākā aktivitāte no pašvaldībām - līdz 20.00 nobalsoja 31% vēlētāju.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzina, ka arī šajās vēlēšanās saņemtas ziņas par dažādiem pārkāpumiem, atsevišķos gadījumos esot aizdomas arī par balsu pirkšanu. Kopumā starpgadījumu esot apmēram tikpat daudz kā iepriekšējās vēlēšanās.

Cimdars atzina, ka pašvaldību vēlēšanas allaž raisa visvairāk kaislību.

„Pašvaldību vēlēšanas ir īpašas ar to, ka ir ļoti augsts šis kaislību līmenis. Vēlme kaut ko darīt savu sarakstu atbalstam uz vietas ir ļoti izteikta. (..) Pašvaldību vēlēšanas visās valstīs skaitās grūtākas, kaut arī ir zemāka aktivitāte un mazāk ko skaitīt,” sacīja Cimdars.

“Salīdzinot ar [citām] pašvaldību vēlēšanām, man šķiet, ka [ar starpgadījumiem] ir apmēram tāpat. Vienu brīdi man likās, ka kalendārs ir nobīdījies un ir pilnmēness, bet nē – viss kārtībā. Kaislības ir augstākas,” sacīja Cimdars.

“Ir bijis diezgan daudz emociju un kašķu gan starp vēlētājiem, kas atnākuši nobalsot, gan starp tiem, kas pilda dažādas lomas – novērotāji, iecirkņu komisiju darbinieki… Bet šis jautājums nav rezonējies tiktāl, ka būtu kādas sliktas sekas. Strīdus ir varēts atrisināt, un diena ir noslēgusies bez, atvainojiet, kautiņiem,” pauda Cimdars.

Latvijas Televīzijas raidījums „Panorāma” vēsta, ka Daugavpilī vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās bijusi lielāka nekā iepriekšējās pirms četriem gadiem. Daugavpilī nekādi incidenti nav notikuši. Policija pašlaik novēro kādu koncertu, vai tur nenotiek aģitācija. 2013.gadā vēlēšanās Daugavpilī piedalījās 23 713 cilvēki jeb 37,93% balsstiesīgo, liecina CVK dati.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars LTV “Panorāmai” pastāstīja, ka kopumā diena aizvadīta mierīgi, bet bija dažas neveiksmes atsevišķos vēlēšanu iecirkņos. Piemēram, kādā iecirknī kāds vēlētājs secināja, ka par viņu jau parakstījās kāds cits, un ir jānoskaidro, vai tā bijusi kļūda, vai arī mēģinājums nobalsot viņa vietā. Tapāt kādā iecirknī konstatēts, ka kastes aizplombēšana bija neveiksmīga, un pastāvot aizdomas, ka šajā kastē varētu būt problēmas, tās saturu skaitīs atsevišķi un tad izlems, vai pieskaitīt šīs balsis vai nē.   

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā piedalījās 45,99% vēlētāju, 2009.gada pašvaldību vēlēšanās balsoja 53,8%, 2005.gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija 52,85%, bet 2001.gada pašvaldību velēšanās balsoja 61,98% vēlētāju. Savukārt 1997.gadā municipalitāšu vēlēšanās piedalījās 56,84%, bet 1994.gadā - 58,5%.

Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrēta aktivitāte bija 2014.gadā Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

Savukārt 2014.gadā notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās piedalījušies 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem, un tā bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti