Vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās sarūk – skaitļi un fakti

Vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās kopš 2001.gada, kad tika sasniegts līdz šim rekordaugsts rādītājs un vēlēt ieradās 62% balsstiesīgo, ir gājusi mazumā. Turklāt, iespējams, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās tā varētu būt vēl zemāka nekā iepriekšējās – 2013.gadā notikušajās. Pirms četriem gadiem tika reģistrēts līdz šim zemākais aktivitātes līmenis kopš neatkarības atjaunošanas laikiem - vietvaras vēlēt ieradās vien 46% balsstiesīgo.

Iespējamību, ka iedzīvotāji varētu būt vēl kūtrāki, ļauj izteikt pirms vēlēšanām veiktie vēlētāju attieksmes pētījumi. Proti, ja 2013.gada janvārī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā 51% pilsoņu apgalvoja, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās un 26% apliecināja, ka „vairāk ticams, ka piedalīšos”, tad,

saskaņā ar vēlētāju aptauju, kas tika veikta pērn novembrī, noteikti piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā, plānoja vien 47% balsstiesīgo respondentu un vēl 28% atzīmēja atbildi „vairāk ticams, ka piedalīšos”.

Jāpiebilst, ka analizējot vēl pirms vēlēšanām pilsoņu sniegtās atbildes par dalību tajās, jāsecina, ka tik liels vēlētāju skaits, kādam teorētiski vajadzētu būt, ja tur ierastos gan tie, kas apgalvoja, ka noteikti piedalīsies, gan tie, kuri minējuši, ka „vairāk ticams, ka piedalīsies”, nav bijis pat tuvu tam, kāda realitātē izrādījusies iedzīvotāju aktivitāte. Tā bija krietni zemāka. Taču, ja ņem vērā tikai to pilsoņu skaitu, kuri apgalvojuši, ka noteikti dosies uz vēlēšanām, tad jau prognozes bijušas daudz tuvāk reālajai dzīvei.

Ņemot vērā 2016.gada nogalē veikto vēlētāju attieksmes pētījumu, diemžēl jāsecina, ka

interese par vēlēšanām ir mazinājusies visos reģionos, tai skaitā arī Rīgā.

Tiesa, kad pētījums tika veikts, vismaz Rīgā vēl nebija zināmi virkne jaunu kandidātu uz mēra amatu. Iespējams, ka, augot konkurencei par galvaspilsētas valdnieka vietu, kaut nedaudz palielināsies arī rīdzinieku interese par vēlēšanām un to iznākumu.

2016.gada nogales dati, salīdzinot ar 2013.gadā veikto pētījumu, liecina, ka Rīgā par 1,6 procentpunktiem ir samazinājies to vēlētāju skaits, kuri noteikti piedalīsies vēlēšanās. Stingru atbildi, ka noteikti piedalīsies 2017.gada vēlēšanās, devuši 58,7% balsstiesīgo rīdzinieku. Jāpiebilst, ka pēc šīs aptaujas datiem, galvaspilsētā mītošie, visdrīzāk, tāpat būs vieni no aktīvākajiem vietvaras vēlētājiem valstī. 2013.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 55,55% no balsstiesīgajiem.

Būtiski samazinājies to Latvijas pilsoņu skaits, kuri noteikti piedalīsies 2017.gada pašvaldības vēlēšanās Kurzemē – pat par 21,4 procentpunktu. Proti, tikai 31,9% no balsstiesīgajiem minēja, ka noteikti dosies vēlēt, lai gan pirms 2013.gada vēlēšanām šādi apgalvoja 53,3% no balsstiesīgajiem kurzemniekiem. Tiesa, realitāte līdz balsošanas iecirkņiem vien nokļuva 40,5%. Diemžēl

tagad vēlētāji šajā reģionā kļuvuši visneaktīvākie (vismaz aptaujā), turklāt 16% joprojām nezina, vai piedalīsies vai arī tomēr nepiedalīsies 2017.gada pašvaldību vēlēšanās.

Par 10,7 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gada veikto mērījumu, samazinājusies vēlētāju interese arī Zemgalē jeb tikai 48% šī reģiona iedzīvotāju noteikti dosies uz vietvaru vēlēšanām. Lai arī 2013.gadā savu pilsoņa pienākumu bija gatavi pildīt pat 58,7% zemgaliešu, realitātē vēlēšanu iecirkņos ieradās vien 39,4%.

Nedaudz jeb par 0,2 procentpunktiem samazinājusies latgaliešu apņemšanās piedalīties vēlēšanās. Atbildi, ka noteikti piedalīsies 2017.gada vēlēšanās, snieguši vien 34,7% balsstiesīgo. Jāpiebilst, lai arī aptaujās latgalieši, šķiet, ir vieni no kūtrākajiem, tomēr realitātē situācija ir nedaudz cita – 2013.gadā vietvaras vēlēt ieradās 42,17% no balsstiesīgajiem šajā reģionā, un tas bija vairāk nekā Kurzemē un Zemgalē.

Jāpiebilst, ka nedaudz -

par 0,5 procentpunktu līdz 47,4% ir augusi Vidzemes vēlētāju gatavība noteikti doties uz vēlēšanām, un tas patlaban ir trešais augstākais rādītājs valstī.

Lai arī nedaudz mazāk nekā solījuši, tomēr salīdzinoši liels vēlētāju skaits bija arī pagājušās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā, proti, iecirkņos ieradās 44,9% balsstiesīgo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti