Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēlētāji sūdzas par partiju pārbagātību

Vēlētāji sūkstās par partiju pārbagātību, bet politologs norāda uz konkurenci

13.Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī vēlētājiem jāizšķiras starp 16 politisko spēku sarakstiem, un daudzi iedzīvotāji sarunās ar LTV “Tautas panorāmu” kritizējuši politiķus par nespēju vienoties kopīgā redzējumā. Tikmēr politologs norāda, ka šoreiz katrā politiskajā nišā ir konkurence.

Mūsu mazajā Latvijā veselas 16 partijas – šī frāze, apbraukājot Latvijas novadus, “Tautas panorāmā” dzirdēta atkal un atkal. Iedzīvotāji norāda, ka no tik daudziem sarakstiem gluži vienkārši ir grūti izvēlēties. Viņi arī kritizē politiķus par savu ambīciju likšanu priekšplānā tā vietā, lai meklētu kompromisus un strādātu kopā.

Vēsturiski un kaimiņu salīdzinājumā

Lūkojoties vēsturē, gan redzams, ka daudz izteiktāki individuālisti bija tieši paši pirmie tautas priekšstāvji.

Tā, atskatoties uz Latvijas pirmās brīvvalsts laiku, redzams – Satversmes sapulces vēlēšanās bija 25 partijas, uz pirmo Saeimu kandidēja 31 politiskais spēks. Un visās nākamajās vēlēšanās līdz neatkarības zaudēšanai – vairāk nekā 40 partijas un partiju apvienības cīnījās par nonākšanu pie varas.

Aina ievērojami mainījās pēc neatkarības atjaunošanas. Pirmajās vēlēšanās 90.gadu sākumā bija 23 partijas. Tad aptuveni 10 gadus par iekļūšanu Saeimā sacentās +/- 20 politiskie spēki.

Nākamais lēciens bija 2010.gadā, kad vēlēšanās kandidēja jau tikai 13 partijas. Un tā tas saglabājās līdz pat šīm vēlēšanām, kad sarakstu, no kuriem jāizvēlas, atkal kļuvis vairāk.

Savukārt kaimiņiem Igaunijā. lai arī iedzīvotāju ir mazāk, parlaments ir pat par vienu deputātu lielāks nekā Latvijā. Tomēr partiju tur mazāk: abās iepriekšējās vēlēšanās attiecīgi 10 un 11 politiskie spēki.

Lietuvā šis skaitlis lielāks: 2011.gadā kandidēja 18 partijas, 2016.gadā – jau vairs tikai 14. Turklāt Lietuvā ir teju uz pusi lielāks parlaments nekā Latvijā.

Ierobežojumi partiju skaitu nesamazina

Interesanti, ka partiju skaita pieaugums pirms 13.Saeimas vēlēšanā vērojams par spīti pirms pāris gadiem pieņemtajiem ierobežojumiem, ka uz Saeimu drīkst startēt tikai partijas, kurās ir vismaz 500 biedru. Iepriekš noteikums bija 200 biedru. Turklāt tagad politiskajiem spēkiem jābūt dibinātām vēlākais gadu pirms vēlēšanām.

Diskutējot par šiem likuma grozījumiem, toreiz izskanēja, ka tie ir varas partiju mēģinājums mazināt konkurenci. Kā redzams, konkurentu kļuvis tieši vairāk, bet ievērojama daļa no tiem – tikai teorētiski, norāda eksperts.

“Ja kādam uzprasa, cik partijas piedalās Vācijas vēlēšanās, viņš labākajā gadījumā nosauks 5-6. Īstenībā, man nav pēdējo datu, bet tur pie 50 tuvojas, un ļoti daudz tādu absolūti sīku sarakstu, kuriem neviens īpašu uzmanību nepievērš. Kā saka, radi, draugi un paziņas nobalso un labi. Šajā ziņā mēs nesirgstam ar milzīgu kvantumu. Tie astoņi saraksti, kas cīnīsies reāli par iekļūšanu Saeimā, es domāju, nekas traģisks nav.

Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām arī ar to, ka ir daudz lielāka pieejamā informācija.

Un šajā ziņā tik nav jābūt slinkiem un jāskatās tās diskusijas, kur tomēr var gūt, manuprāt, priekšstatu un izdarīt izvēli,” komentē politologs Juris Rozenvalds.

Politologs arī piebilda, ka šajās vēlēšanās vēlētāji būs spiesti domāt vairāk nekā, piemēram, iepriekšējās, jo katrā politiskajā nišā ir spēcīgāka vai mazāk spēcīga konkurence.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti