Vēlētāji kļuvuši prasīgāki, taču viņu gaidas un ticība pārmaiņām ir dažāda

Vēlētāji ir prasīgāki – tā aktivitāti vēlēšanās raksturo politologs Juris Rozenvalds. Prasīgums nozīmē, ka tie arī sagaida konkrētus darbus vai pārmaiņas savā pašvaldībā.

Katra pašvaldību vēlēšanu iecirkņos nodotā balss ir iespēja ietekmēt savas pilsētas vai novada nākotni turpmākos četros gadus. Ir iecirkņi, kuros ik pa laikam notiek drūzmēšanās, kas liecina, ka cilvēkiem viņu nākotne nav vienaldzīga.

Tiesa, atšķiras, ko viņi sagaida un vai tic, ka tas tiks piepildīts.

“Pārmaiņas gaidām vienmēr, lai kaut kas labs un pozitīvs tiktu darīts mūsu pilsētai,” saka vēlētāja Svetlana. “Bērnu nākotne, izglītība (..) sākas no pašvaldības un turpinās līdz valstij, un mēs esam cilvēki, kuri varam to ietekmēt,” norādīja Svetlana.

Jau neapmierinātāka ir cita vēlētāja, Veneranda Stārastīte: “Es jums atklāti pateikšu – nav par ko balsot.”. Vaicāta, kādēļ viņa tomēr ir atnākusi, Stārastīte atbild: “Es gribu, lai viņi dzīvotu nevis sev, bet tautai. Kā piemēram, Igaunijā, tur viņi cilvēkiem strādā. Ne kā mums, sēž kaklasaitēs, dzer tīru ūdeni. A, kādu mēs ūdeni saņemam?”

Tomēr tas, ka vēlētāju aktivitāte ir augusi, un pat skeptiski noskaņotie iet vēlēt, gan liecinot, ka cilvēku pārliecība, ka iespējams kaut ko ietekmēt, kā arī motivācija, ir augusi 

- ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds. Partijām gan jārēķinās, ka vēlētājiem doto solījumu pildīšana vai nepildīšana, var iespaidot vēlētāju noskaņojumu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās

“Zināma vilšanās varētu kaut kādu iespaidu atstāt. Tiesa, jebkurš kurš, piemēram, nav bijis pie varas un pēkšņi nokļūst tajā, kā tas varbūt varētu notikt Rīgā, varētu aizbildināties - ko tad es pa gadu varu padarīt. Bet mums jāņem vērā, ka šīs nav ne pirmās, ne pēdējās pašvaldību vēlēšanas, un kaut kāda vilšanās ir neizbēgama,” saka Rozenvalds.

Gan viņš, gan arī politologs Ivars Ījabs uzsver – daudzām partijām šis ir kā tramplīns vai kvalifikācijas mačs nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldību darbs tomēr ir vairāk saimniecisku jautājumu kārtošana un pārmaiņas var būt to darīšanas vai nedarīšana līmenī, ne politikā.

“Skaidrs, ka tur nav kaut kāda liberāla, vai sociāldemokrātiska, vai nacionālistiska, vai konservatīva veida, kā tīrīt ielas, piemēram, vai kā izvest atkritumus vai uzcelt bērniem spēļu laukumus, nav (..)  skaidrs, ka tās partiju krāsas vietējā līmenī, krietni atšķiras no nacionālā. Vai tas iespaido valsts politiku? Jā, tas iespaido,” norāda Ījabs.

Proti, tieši pēc pašvaldības kā cilvēkam tuvākās varas institūcijas darba, cilvēki spriež par valsti kurā dzīvo. Ja pašvaldībā viņi nejutīsies labi, nospļausies un aizbrauks no Latvijas, un tās jau būs nacionāla mēroga sekas.

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiek sestdien, 3.jūnijā, tomēr iepriekš balsot bija iespējams arī trešdien, ceturtdien un piektdien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt