To, ka nereti svarīgas izrādās paklusējušās balsis, labi apzinās politiķi, kuriem līdz iekļūšanai vēlētā amatā pietrūcis pavisam nedaudz. Pirms 12 gadiem 8.Saeimas vēlēšanās savienībai „Latvijas ceļš” iekļūšanai parlamentā vēl bija vajadzīgs mazāk nekā pusotrs tūkstotis balsu, lai pārvarētu 5% barjeru.
Savukārt pirms 10 gadiem EP vēlēšanās Tautas saskaņas partijai un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai līdz 5% barjerai pietrūka pa 1000 balsu.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs gan skaidro, ka šoreiz barjeras sasniegšana vēl neko negarantē.
„Ja pieņem 40% aktivitāti no pusotra miljona, tad tie ir 600 000 balsotāju (..) Taču deputātu vietu ir tik maz, ka dabiskā barjera ir augstāka par likumā noteikto barjeru. Līdz ar to var gadīties, ja kāds saraksts pārvarēs 5% barjeru, viņš tik un tā paliks ar nulli vietu,” saka Eglājs, kurš lēš, lai iekļūtu EP, sarakstam vajadzēs iegūt mazliet vairāk nekā 30 000 balsu.
Būtiskāka atsevišķa vēlētāja ietekme ir konkrētu deputātu izvēles procesā, stāsta Eglājs. Spilgts piemērs ir Edmunda Demitera iekļūšana 11.Saeimā no Zatlera Reformu partijas, apsteidzot Loretu Skabursku.
Tikmēr sociālajos tīklos tiek piedāvāts risinājums tiem, kas uzskata, ka "nav par ko balsot", bet negrib, lai EP ievēl sīkpartijas. Šādā gadījumā var urnā iemest tukšu aploksni, jo 5% barjeras aprēķinā ņem vērā arī tās. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars par šo ideju gan nav sajūsmā. „Manuprāt, balsošana ar tukšu aploksni ir diezgan bezjēdzīga lieta. Tas ir tikpat kā uztaisīt sev tēju un izliet viņu ārā. Tad netaisi vispār to tēju,” saka CVK vadītājs.
Cimdars uzskata - ja cilvēks iet uz vēlēšanām, viņam ir jāsaprot, ka galvenais dalības mērķis ir izvēlēties Latvijas pārstāvjus Eiropā un Eiropas pārstāvjus pasaulē. Tāpēc savu izvēli var balstīt tajā, kurā lielajā Eiropas politiskajā grupā Latvijas partija plāno darboties. Taču Cimdars atzīst, ka arī „tukšā aploksne” ir veids, kā vēlētājs ar savu balsi kaut ko var ietekmēt.
„(..) piedalījušos cilvēku skaits vēlēšanās palielinās (..) Šādā veidā, protams, tiek paaugstināta 5% barjera, kādēļ lai viņš neizvēlētos vienu konkrētu sarakstu,” saka Cimdars.
Savukārt nepiedalīšanās vēlēšanās vispār ir izdevīga partijām, kurām ir lojāls un viegli mobilizējams vēlētāju loks. „Jo zemāka aktivitāte, jo uzvar tas, (..) kas pārliecina savus vēlētājus atnākt,” norāda Eglājs.
Lai gan EP vēlēšanu rezultāti tiks atklāti vien naktī uz pirmdienu, datus par vēlētāju līdzdalību Centrālā vēlēšanu komisija sola darīt zināmus jau sestdien vēlu vakarā - divu līdz trīs stundu laikā pēc iecirkņu slēgšanas.
