Uz to norāda arī Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs. „Ja tu iedomājies, ka politika ir netīra un labāk no tās stāvi tālāk, tas nenozīmē, ka politika stāvēs tālāk no tevis. Ja tu nenodarbojies ar politiku, tad tā nodarbosies ar tevi. Manuprāt, ikviena interesēs būtu Saeimu pavilkt savām interesēm. Nepiedaloties vēlēšanām, tas ietekmēs līdzīgi [nevēlētāju], kā tās partijas, kuras nebūs pārvarējušas 5% barjeru (..),” skaidro Eglājs.
Savukārt tiem, kas vēlēšanās piedalās, jāielāgo - šoreiz līdzi ir jāņem tieši pase. ID karte derēs tikai tad, ja ir izņemta vēlētāja apliecība. „Salīdzinot ar EP vēlēšanām, galvenā atšķirība ir tā, ka netiek lietots vēlētāju saraksts iepriekš sagatavotā formātā. Tas nozīmē, ka šie saraksti top tikai vēlēšanu dienā un tikai pēc fakta, kad cilvēks ir atnācis uz konkrēto iecirkni. Tiek pasē spiests spiedogs un otrreiz vēlēt vairs nav iespējams,” norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Cita būtiska atšķirība no maijā notikušajām vēlēšanām vēlētāju dzīvi atvieglo. „(..) Viens kandidāts ir pieteikts tikai vienā no pieciem [apgabaliem]. Ja ir skaidrs zināms, ka viņš ir ne tikai nominēts kā iespējamais premjers, bet arī kandidē kādā no apgabaliem – taisnība, viņš var braukt uz attiecīgo apgabalu un balsot par attiecīgo kandidātu,” klāsta Cimdars.
Rīgas tuvumā ir pat vieta, kur vēlētājs faktiski jau durvju priekšā var izlemt, par kura apgabala kandidātiem viņš grib balsot, atklāj Cimdars. „Berģos atrodas divi iecirkņi, kas ir atdalīti ar sienu. Viens ir par Rīgu, otrs par Vidzemi (..),” atzīst Cimdars.
No vēlētāju aktivitātes ir atkarīgs tas, cik daudz balsu sarakstam jāsavāc, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Dažas pēdējās vēlēšanas šis skaits ir nedaudz zem 50 tūkstošiem. Līdz šim mazākais, kas kādai partijai pietrūka barjeras pārvarēšanai, bija ap 1500 balsu „Latvijas Ceļam” pirms 12 gadiem. Taču konkrēta kandidāta nonākšanu parlamentā ir izšķīris arī viena cilvēka balsojums, stāsta Eglājs. „Arī pagājušajās vēlēšanās viens pluss vai mīnuss bija izšķīris, kurš kandidāts tiks vai netiks Saeimā,” skaidro Eglājs.
Tiesa gan, to pašu 11.Saeimas vēlēšanu pieredze rāda, ka Saeimas sastāvu var ietekmēt arī vēlētāju neuzmanība. Žurnāls „Ir” savulaik aprēķināja, ka apmēram 8% varētu būt nepareizi aizpildījuši vēlēšanu biļetenus. Cimdars atgādina, kā no tā var izvairīties. „(..) Ja neatbalsta kandidātu, tad ir jāsvītro vārds un uzvārds (..),” uzsver Cimdars, norādot, ka „mīnusi” nevēlamajiem kandidātiem nav jāvelk.
Katru gadu ir arī cilvēki, kas urnās iemet tukšas vēlēšanu aploksnes. Cimdars neuzņemas spriest, vai tas notiek nejauši vai apzināti - kā protests pret visām partijām, tomēr atzīst. Tomēr viņš piebilst, ka arī šāds balsojums tiek ņemts vērā.
No vēl kāda šogad bieži izplatīta aicinājuma - nebalsot par sīkpartijām - Cimdars kā vēlēšanu organizētājs norobežojas. „Cilvēkam ir jābalso tā, kā viņš uzskata. Saņemot nelielu balsojumu, mazās partijas saņem signālu, kur ir vairāk jādarbojas, lai saņemtu turpmāk lielāku atbalstu,” saka Cimdars.
Šobrīd vēlēšanās būtiska ir arī divu procentu robeža, jo to pārvarējušās partijas ir tiesīgas saņemt valsts finansējumu - 71 centu gadā par katru balsi.
