Dati rāda, ka Latvijas ieslodzījuma vietās esošie vēlēšanās piedalās ar nemainīgu aktivitāti. Par 13. Saeimu balsoja nedaudz vairāk kā 60% ieslodzīto. Kā vēlēšanas ieslodzījuma vietās atšķiras no vēlēšanām brīvībā?
ĪSUMĀ:
- Ieslodzītie var piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP), bet ne pašvaldību vēlēšanās.
- Tiesības vēlēt ir ap 2600 cilvēku, kuri dažādu nodarījumu dēl atrodas ieslodzījumā.
- Ieslodzītajiem laikus jāpiesakās, lai varētu nobalsot vēlēšanās.
- Maijā paredzētajās EP vēlēšanās ieslodzījumā esošie vēlētāji pie balsošanas urnām dosies ātrāk.
- Cietumos aģitācija ir aizliegta; IeVP pārvaldē norāda – informācijas ieslodzītajiem netrūkst.
- Ieslodzījuma vietās problēmas vēlēšanās mēdz sagādāt analfabētisms.
- Tiesībsarga birojā atzīst – sūdzības par vēlēšanu norisi no ieslodzītajiem saņem reti.
Noskaņojums pirms 12. Saeimas vēlēšanām
Latvijas Radio arhīvā atrodami ieraksti ar notiesātajiem. Pirms 12. Saeimas vēlēšanām intervētais Vairis, kurš cietumā nonācis par sevišķi smagu noziegumu, tolaik sacīja, ka vēlēt neies. Gluži kā brīvībā esošie, arī ieslodzītie analizē politiskos procesus. Vairis tolaik atzina, ka ticību politiķiem ir zaudējis.
"Ir kauns nepiedalīties un ir kauns piedalīties vēlēšanās. Es neredzu principā, par ko balsot. Ja godīgi, es uzrakstīju atteikumu no vēlēšanām. Es negribu piedalīties šogad. Visus citus gadus esmu piedalījies," tā pirms 12. Saeimas vēlēšanām atzina ieslodzītais.
Kāds cits notiesātais tolaik stāstīja, ka viņš gan dosies vēlēt. Jautāts, pēc kādiem kritērijiem izvēlas, par ko balsot, vīrietis atzina: "Nezinu, kā pateikt. Ir kaut kādas [ziņas pieejamas]. Katru rītu skatāmies "900 sekundes". Nu es sazinos ar vecākiem un tad no viņiem uzzinu vairāk to, kas, kā."
Pašvaldību vēlēšanas cietumos izpaliek
Kāda būs vēlētāju aktivitāte šogad maijā, kad vēlēsim Eiropas Parlamentu (EP), pagaidām nav zināms. Pieteikšanās vēlēšanām cietumos vēl nav sākusies. Ieslodzītie var piedalīties gan Saeimas, gan EP vēlēšanās, skaidroja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece, ģenerāle Ilona Spure.
"Ieslodzītajām personām - gan apcietinātajiem, gan notiesātajiem - ir tiesības vēlēt. Atdot savu balsi. Un mūsu pienākums cietumos ir nodrošināt viņiem šīs tiesības. Tā mēs to jau vairākkārt organizējam. Un būtībā šīs vēlēšanas ir vienas no tām, kuras mēs organizējam. EP vēlēšanas pēc būtības ne ar ko daudz neatšķiras no Saeimas vēlēšanām," sacīja Spure
Ierobežojums ir pašvaldību vēlēšanas, stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
"EP vēlēšanās vienmēr ir bijusi iespēja piedalīties vēlētājiem ieslodzījuma vietās. Saeimas vēlēšanās, manuprāt, ne vienmēr. Bet kopš kaut kāda gada nu jau pāris vēlēšanās šī iespēja ir. Pašvaldību vēlēšanās līdz šim nevarēja piedalīties, atrodoties ieslodzījuma vietā," skaidroja Bērziņa.
Vietvaru vēlēšanām ir sava specifika, teica Bērziņa.
"Tas līdz šim bija saistīts ar praktiskiem apsvērumiem. Pašvaldības var vēlēt tie vēlētāji, kas atrodas konkrētajā pašvaldībā. Nav iespējams, ka kāds, kurš, piemēram, dzīvo Daugavpilī, izcieš sodu ieslodzījuma vietā Rīgā, ka Daugavpils vēlēšanu komisija varētu pie viņa aizbraukt ar vēlēšanu materiāliem.
Iekšzemē mums nav pasta balsošanas, šādu apsvērumu dēļ pašvaldību vēlēšanās nav iespējas piedalīties."
Iepriekš jāpiesakās vēlēšanām
Runājot par procedūru - brīvībā esot, cilvēks pats var izlemt, cikos dosies balsot. No rīta pieceļoties, var nolemt, ka nebalsos, bet īsu brīdi pirms iecirkņu slēgšanas domas mainīt. Cietumos tas nav tik vienkārši. Ja cilvēks nav laikus pieteicies, tad nobalsot nevarēs.
Vēlēšanas cietumos organizē CVK. IeVP tikai nodrošina to norisi, skaidroja cietumu priekšniece Spure.
"Jo mēs esam piesaistīti (..) tieši konkrētā pašvaldības teritorijā tiem vēlēšanu iecirkņiem. Tātad tās vēlēšanu komisijas, kas ir šajos iecirkņos, ir arī tās, kuras pēc tam tās balsis uzskaita."
Katra cietuma priekšnieks izdot rīkojumu par to cietuma darbinieku loku, kuri piedalās konkrētajās vēlēšanu komisijās. Tad katrs no viņiem slēdz vienošanos ar konkrētā brīvībā esošā iecirkņa vēlēšanu komisiju.
Kad ir aktuālā informācija gan par vēlēšanu norisi, gan sarakstiem un partiju programmām, tad šie darbinieki informē ieslodzītos.
Pie vēlēšanu urnas dosies ātrāk
Ja runā par maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, tad to kontekstā cietumos ir trīs grupas vēlētāju. Pirmie ir cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet Eiropas Savienības pilsoņi. Piemēram, spānis, kurš Latvijā izdarījis noziegumu un te izcieš sodu. Viņiem 30 dienas pirms vēlēšanām jāraksta iesniegums CVK, sakot, ka vēlas piedalīties vēlēšanās.
Otrie ir visi tie vēlētāji, kuri cietuma administrācijai var prasīt mainīt iecirkni.
"Jo ne visi mūsu klienti, piemēram, atbildīs konkrētā cietuma teritoriālajai atrašanās vietai, pie konkrētās pašvaldības. Un, iespējams, viņiem būs nepieciešamas mainīt iecirkni. Jo viņam deklarētā dzīvesvieta, nu, pieņemsim, Valmierā vai Ventspilī, vai vēl kaut kur, un viņš ir Centrālcietumā," skaidroja IeVP vadītāja.
Ne visi cietumnieki ir deklarēti konkrētajā ieslodzījuma vietā. Parasti cietumā deklarējas tie, kuriem savas dzīvesvietas kaut kādu iemeslu pēc vairs nav. Piemēram, pēc notiesāšanas ir šķirta laulība un bijusī sieva no dzīvesvietas ir izdeklarējusi.
Tātad viņiem 18 dienas pirms balsošanas dienas jālūdz cietuma administrācijai mainīt iecirkni.
Trešā grupa ir pārējie. Viņiem ne agrāk kā 20 dienas pirms vēlēšanām jāizsaka vēlme piedalīties vēlēšanās. Izklausās sarežģīti.
"Sarežģīts process mums ir šogad. Bet tādēļ cilvēki tiek apmācīti. Mēs ceram, ka līdz vēlēšanām atlikušajā laikā CVK organizēs mācības mūsu darbiniekiem, lai mēs varētu pilnīgi precīzi visi izpildīt," teica Spure.
Šogad cietumos vēlēšanu sakarā ir vēl kādas izmaiņas. Ieslodzītie pie urnām dosies agrāk nekā pārējiem Latvijas pilsoņi.
"Ar ko atšķiras? Faktiski tikai ar to, ka šoreiz tā doma, ka ieslodzītās personas, gan apcietinātās, kam ir piemērots drošības līdzeklis, viņi šajā balsošanas procesā piedalās trīs dienas pirms šīs te vēlēšanu dienas, kas ir 25. maijs. Tā ir sestdiena. Tātad, viņi jau trešdien, ceturtdien un piektdien varētu piedalīties šajā procesā," piebilda Spure.
Kā ar informāciju cietumos?
Pirms dienas, kad vēlētāji dodas uz iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli, viņiem ir iespēja sasmelties dažādas ziņas par partijām, to solījumiem un kandidātiem. Kā ir ar informācijas iegūšanu cietumos?
"Šeit internetā nevar pasekot līdzi, bet tik, cik ir pieejams bibliotēkā, tik ir pieejams. Mūs jau laicīgi iepazīstina vienmēr ar to," iepriekš stāstīja notiesātais Vairis.
Cietumos aģitācija ir aizliegta. Spure sacīja, IeVP ir apolitiska, taču informācijas ieslodzītajiem netrūkst.
"Viņiem būs pieejams informatīvais kiosks, kas ir katrā cietumā. Viņš tur var piekļūt informācijai internetā, tieši CVK mājaslapai. Un skatīties tur to pieejamo informāciju. (..) Bez tam ir bukleta veida informācija, kas parasti mēdz būt, tā tiek izvietota cietuma bibliotēkā pieejamā vietā."
Gluži kā brīvībā, arī cietumā viss ir atkarīgs no paša intereses un vēlmes, sacīja ģenerāle: "Beigu galā viņam ir arī iespēja skatīties ziņu raidījumus televīzijā. Viņš ir pietiekami informēts."
Kādi ir lielākie riski?
Tad kas ir lielākie riski, organizējot vēlēšanas ieslodzījuma vietās?
"Varbūt tajā dienā iekrīt, ka tas ieslodzītais citu apstākļu dēļ ir jāpārved, piemēram, uz citu cietumu vai uz procesuālajām darbībām. Tas varētu radīt kaut kādas grūtības, bet jebkurā gadījumā parasti mēs to risinām," skaidroja IeVP vadītāja
Apcietināto, to cilvēku, kuri tiesu vai tās iznākumu vēl gaida, ieslodzījuma vietās nav daudz. Spure sacīja, ka centīsies laikus šādas situācijas identificēt un vēlēšanas organizēt tā, lai visi gribētāji savu balsi varētu atdot.
Problēmas mēdz sagādāt arī cita cietumu īpatnība – analfabētisms.
"Lielākā problēma mums varētu būt ar romu tautību. Tā tiešām ir bijis. Arī man ir nākuši klāt un lūguši palīdzēt (..)," teica Spure.
Šādos gadījumos ieslodzītajiem pašiem jātiek galā ar izvēles izdarīšanu. Pārvalde nevar lasīt priekšā kandidātu sarakstus, lai izvairītos no ietekmēšanas. Spure piebilda, ka daudz analfabētisma gadījumu nav.
Sūdzības par vēlēšanām reti
Sūdzības par vēlēšanu norisi no ieslodzītajiem saņem reti. Tāds secinājums ir arī Tiesībsarga birojā, kas vēlēšanas cietumos ir novērojuši.
Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne sacīja – galvenais, lai cilvēkiem ir pieejama informācija par kandidātiem, kā arī, lai viņi zinātu, kas jādara, lai, cietumā esot, nobalsotu.
"Parasti šie procesi ir pietiekami labi koordinēti un organizēti. Šādas pašsaprotamas lietas, manā ieskatā, ir pietiekami labi sakārtotas ieslodzījuma vietās (..)."
Tas, ka ir dažādi apgrūtinājumi, ir loģiski, sacīja Piļāne, jo cietumā svarīga ir drošība.
Kāda motivācija balsot?
Dati rāda, ka ieslodzītie ir aktīvi vēlētāji. Pēdējās Saeimas vēlēšanās savu pilsoņa pienākumu izdarīja vairāk nekā 60% balsstiesīgo ieslodzīto. Vairums ieslodzīto ir vīrieši, bet Spure atklāja, ka sievietes ir apzinīgākas. Dati rāda, ka Iļģuciema sieviešu cietumā pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušās teju 70% balsstiesīgo.
Kāpēc ieslodzītie piedalās vēlēšanās? Spure atzina: "Grūti jau pateikt, kas ir tā viņu motivācija. (..) Nešaubos, ka dažs labs to izmanto kā kārtējo notikumu cietumā. Viņš vismaz var iziet no kameras, kaut kur piedalīties. (..)
Grūti pateikt, cik viņi apzināti iestājas par savām pilsoniskajām tiesībām un izdara savu izvēli. Viena daļa noteikti jā, bet pa to vidu būs arī kāds, kam būs citāda motivācija."
Atbildes uz šo jautājumu nav arī Piļānei no Tiesībsarga biroja. Vai tā ir pilsoniskā apziņa un interese par procesiem valstī? Vai arī vēlēšanas ir viens no veidiem, kā izkrāsot cietuma ikdienu? "To ir gūti komentēt," teica Piļāne.
Taču viens ir skaidrs – cietums ir daļa no sabiedrības. Tajā notiekošie procesi ir atspulgs dzīvei ārpus šiem mūriem. Cietumu priekšniece sacīja - tas ir sabiedrības spogulis.
Tas, uz ko norāda Tiesībsarga birojā, ir jautājums par pašvaldību vēlēšanām.
"Tur ir zināma nepilnība tiesību aktos. Bet uz to mēs esam vērsuši gan Tieslietu ministrijas, gan Centrālās vēlēšanu komisijas uzmanību. Tad tur bija arī minēts, ka šis jautājums noteikti kaut kad nākotnē tiks pārskatīts padziļināti un saprasts, vai konkrētā procedūra ir pareiza un atbilstoša.
Bet, ja mēs runājam par Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad tur šie jautājumi ir sakārtoti," sacīja Piļāne.
EP vēlēšanas notiks maijā. Cik daudzi ieslodzītie tajās piedalīsies, pagaidām nav zināms. Tiesības vēlēt ir apmēram 2600 cilvēkiem, kuri dažādu nodarījumu dēļ savu ikdienu pavada izolācijā.
