Gadījumu, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki netiek ielaisti ēkās, lai veiktu ugunsdrošības pārbaudes, nav daudz. Pagājušajā gadā tādi bija tikai seši. Taču pērn notikusī Merķeļa ielas traģēdija, kad ugunsgrēkā nelegālā hostelī gāja bojā astoņi cilvēki, bija spilgts piemērs tam, cik nozīmīgas būtu bijušas ugunsdrošības pārbaudes, kas, iespējams, glābtu cilvēku dzīvību. Jāatgādina, ka pāris mēnešus pirms ugunsgrēka VUGD darbinieki vēlējās veikt pārbaudes tajā vietā, taču netika ielaisti objektā.
Par neielaišanu ēkā vai citādi traucētu amatpersonu darbību paredzēts naudassods – privātpersonai līdz 700 eiro, savukārt juridiskai personai līdz pat 14 tūkstošiem eiro.
Pēc nelaimes gadījuma hostelī Merķeļa ielā izskanēja priekšlikumi, ka VUGD darbiniekiem vajadzētu paplašināt pilnvaras attiecībā uz ugunsdrošības pārbaudēm.
Nu VUGD ir sagatavojis priekšlikumu likuma grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. “Ja trīs reizes neielaiž šajā objektā, mēs uzreiz izdodam administratīvo aktu par objekta darbības ekspluatācijas pārtraukšanu. Respektīvi, tajā objektā nedrīkst veikt nekādu ekspluatāciju, neraugoties uz to, ka mēs tur neesam bijuši iekšā,” par ieceri pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Ar šo informatīvo ziņojumu plāno iepazīstināt valdību, bet pēc tam diskusijas par likuma grozījumiem nonāktu parlamentā. Plānots, ka
līdz oktobrim likuma grozījumi varētu tikt apstiprināti Saeimā.
Vairāk nekā 6000 pārbaudes gadā
Pagājušajā gadā tika veiktas vairāk nekā 6100 ugunsdrošības pārbaudes, no kurām vairāk nekā puse (3475) bija plānotas, bet 2576 – neplānotās pārbaudes. Savukārt dzīvojamajās mājās tika veiktas vairāk nekā 566 neplānotas un 513 plānotās pārbaudes.
Biežākie atklātie pārkāpumi saistīti ar to, ka nav veikta elektroinstalācijas pārbaude un evakuācijas ceļos ir novietoti priekšmeti.
Savukārt pusei apsekoto privātmāju neesot bijuši dūmu detektori, nav veikts arī apkures iekārtu un dūmvadu tehniskā stāvokļa novērtējums.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Tomass Lausmā pastāstīja, ka pandēmija ir ietekmējusi arī pārbaužu veikšanu. “Daudziem uzņēmumiem bija dīkstāve. Savukārt šobrīd, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, mēs veicam ugunsdrošības pārbaudes tādā pašā apjomā kā pirms pandēmijas, lai mazinātu ugunsdrošības riskus. 2021. gadā mēs veicām vairāk nekā 6100 pārbaudes. Salīdzinājumam – 2020. gadā mēs veicām tikai 5130 ugunsdrošības pārbaudes un pirms pandēmijas, 2019. gadā, mēs veicām 6700 ugunsdrošības pārbaudes,” pastāstīja Lausmā.
Konsultēs un uzstādīs dūmu detektorus trūcīgajiem
VUGD ir sācis īstenot pilotprojektu, kurā nodrošinās bezmaksas pakalpojumu – aptauju-konsultāciju ugunsdrošības jomā. Pakalpojumam aicināti pieteikties iedzīvotāji no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kā arī personas bez noteiktas dzīvesvietas, kurām konsultācijas tiks nodrošinātas sociālajās institūcijās.
“Aptuveni 90% bojāgājušo ir mājokļos. Līdz ar to mēs no notikumiem, kas mums ir bijuši, ar ļoti augstu varbūtību secinām, ka
cilvēkiem vienkārši trūkst rocības padomāt par savu mājokļu drošību,” pastāstīja Baltmanis.
Latvijā kopumā ir 825 tūkstoši mājokļu, bet VUGD darbinieki uz katru māju nespēj doties. Tāpēc dienests nolēmis resursus veltīt tieši trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Pēc konsultācijas VUGD darbinieki plāno uzstādīt arī personām dūmu detektorus.
Šobrīd pilotprojekts tiek īstenots sadarbībā ar sešām pašvaldībām: Rīgas, Ventspils, Liepājas, Mārupes, Madonas un Balvu, kā arī notiek sarunas ar Aizkraukles novada pašvaldību.
