Jūnija beigās zinātniece un integrētās mārketinga komunikācijas eksperte par savu dzimto pilsētu sociālajos tīklos uzrakstīja emocionālu auditu, kas, viņasprāt, veido Talsu zīmolu. Tam sekoja negaidīta komentāru gūzma un citu bijušo un esošo talsinieku vēlme iesaistīties, līdz gala rezultātā jau pavisam drīz tapa domubiedru grupa.
"Es nebūtu kaut ko darījusi tālāk, ja iedzīvotāji nebūtu izteikuši šādu vēlmi un sākuši rakstīt man vēstules un izrādījuši interesi, ka viņi grib darboties," saka iniciatīvas "Atdodiet brunčus" aizsācēja Jolanta Derkevica-Pilskunga.
Domubiedru grupā apvienojušies uzņēmēji, dizaineri, pavāri, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālisti, kas nu strādā citās Latvijas pilsētās, un daudzi citi aktīvisti. Daudz esot arī anonīmo atbalstītāju. Viņi emocionāli atzīst, ka sāpot sirds, ka novada kontekstā Talsi kā pērle esot pazaudējusi uzmanību. Jaunu vizuālo identitāti Talsu novads izmanto no pagājušā gada.
"Sākumā es domāju: "Nu labi, cilvēki centušies, varbūt, ka es esmu pārāk konservatīva, varbūt jāļauj iedzīvoties." Un tad tu skaties uz to jauno identitāti dienu, mēnesi, gadu un saproti – nu nav! Un velk tā sirds atpakaļ pie tā brunča, kurš ir daudz labāk iedzīvojies, saprotamāks un tuvāks un daudz labāk atspoguļo to Talsu būtību," norāda domubiedru grupas dalībniece Inga Ieviņa.
Neatkarīgo ekspertu grupa esot gatava palīdzēt pašvaldībai ar konsultācijām, taču viņiem esot arī plāns B, ja rīcība nesokošot. "Skaidrs, ka tas viss ir jāskatās kontekstā un mums nav tāda gatava parauga – tagad ņemiet un šito lieciet! Nē tas viss ir diskusiju jautājums kopā ar pašvaldību, kopā ar citiem talsiniekiem," pauda Ieviņa.
Pašvaldība atzīst, ka svītrukodu drīkstot izmantot joprojām, un tas arī tiekot darīts. Jau septembrī sākšoties darba grupas, kur strādās Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu speciālisti, un viena no grupām būšot veltīta tieši apvienotā novada zīmola jautājumam. Tajā tikšot iesaistīti arī domubiedru grupas aktīvisti.
"Mēs novērtējam šo iedzīvotāju iesaisti. Manuprāt, ikdienā tā pat varētu būt lielāka daudz dažādos, citos ar pašvaldības darbu saistītos jautājumos. Šobrīd ir svarīgākais saprast, ko var izdarīt pašvaldība. Lai atkal nepaliek tā sajūta, ka lielākie darbi paliek uz papīra vai tiek izrunāti darba grupās," uzsver pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko.
