Lielāko uzmanību pievērsīs neregulējamām pārejām. Tādas uz galvenajiem ceļiem ir 68. Piemēram, vērtēs pāreju atbilstību obligātajām prasībām.
"Ir tā, ka gājēju pārejas uz ceļiem nedrīkst būt neregulētas ārpus apdzīvotām vietām. Ja grib veidot gājēju pāreju ārpus apdzīvotas vietas, tad ir jāuzstāda vai nu luksofors, vai divos līmeņos. Tā kā Langstiņu tunelis vai Garkalnē luksofors, Vangažos luksofors. (..) Uz ceļa jau nav tās apdzīvotās vietas, tur ir vienkāršs normāls ceļš," stāsta LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Ja arī pāreja atrodas apdzīvotā vietā, tad jābūt 50 cilvēkiem stundā, kas to šķērso. Zaļaiskalns norāda - neregulējamās gājēju pārejas bez gājējiem palielina negadījumu skaitu par 26%.
Uz gājēju pārejas, kas ved no Brīvības pieminekļa uz Vecrīgu, negadījumu ar uzbraukšanu gājējiem tur nenotiekot. Tā stāsta uzņēmumā LVC. Vadītāji te brauc, sagaidot, ka šeit būs cilvēki un tāpēc ir piesardzīgi.
Zaļaiskalns uzsver - ir aplami domāt, ka gājēju pārejas tikai uzlabo drošību. Ja diendienā vadītājs dodas kādā maršrutā un mēnesi neredz gājēju uz pārejas, tad pierod un vairs neievēro šo pāreju.
"Tas cilvēks, kas tur vienīgais trāpās, ne vienmēr uzmanās. Kā viņš domā? Man taču ir taisnība. Es eju pa gājēju pāreju, man taču neviens nedrīkst braukt virsū. Un pat nepaskatās uz mašīnas pusi un iznāk negadījums. Bija mums tāds pētījums par 2016.gada negadījumiem. Tas arī parādīja, ka viena no tādām bīstamākajām vietām ir tieši gājēju pārejas, kur ir visvairāk cietušo un bojāgājušo. Līdz ar to izvērtēšana ir nepieciešama, lai noteiktu, vai tur ir cilvēki, vai nav. Un, ja to cilvēku tiešām reāli nav, tad labāk ir tā, ka, ja tas cilvēks pienāk pie ceļa tajā vietā, viņš pienāk ar domu, ka jāuzmanās, jāskatās, vai nav mašīnas," sprieda LVC pārstāvis.
Pērn uz gājēju pārejām smagi cietuši ir 37 gājēji un 11 gājuši bojā, stāsta Valsts policijā. Situācija uz gājēju pārejām nav laba, vērtē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
"Mazaizsargātie satiksmes dalībnieki ir neaizsargāti, proti, no tā viedokļa, ka šī infrastruktūra nav sakārtota tā, lai būtu droši. Šī problēma ir diezgan aktuāla," piebilst Krapsis.
Uz valsts ceļiem gan pāreju nav tik daudz. Policijā lielākos pārmetumus velta pašvaldībām. Krapsis aicina gājējus neaizmirst par atstarotājiem. Riskantas situācijas veidojas, ja ir četras braukšanas joslas un neregulējama pāreja. Vadītāji ir aizmirsuši ceļu satiksmes noteikumu prasību - ja kāds no vadītājiem apstājas pirms gājēju pārejas, tad arī pārējiem jāapstājas.
"Pie intensīvas satiksmes, īpaši, ja tas ir sliktos laika apstākļos, ja cilvēks, nedod Dievs, bērns ir citas automašīnas aizsegā, bieži vien vadītāji aizmirst par to, ka, tuvojoties gājēju pārejai, ir jāsamazina braukšanas ātrums un jāapstājas, ja kāds cits satiksmes dalībnieks ir apstājies pirms gājēju pārejas," saka Krapsis.
Nākotnē dažās līdz šim neregulējamās pārejās varētu ierīkot, piemēram, luksoforu. Citas varētu likvidēt. To vērtēs LVC. Šobrīd apzinātas piecas pārejas, kur jau šogad varētu pasūtīt projektu un uzlabot tās. Piemēram, svarīgi izgaismot ne tikai pāreju, bet arī vietu blakus tai, lai tumšā laikā autovadītājs no tāluma redzētu, ka gājējs pietuvojas.
