Tādā veidā vetārsti cer uzlabot kārtību, kā valsts iestādes reaģē uz dažādu dzīvnieku slimību uzliesmojumu riskiem. Zemkopības ministrija (ZM) tikmēr šādu ieceri vērtē skeptiski, jo uzskata, ka veterinārārsti griezīsies dienestā par mazsvarīgām saslimšanām.
Ņemot vērā skaudro pieredzi ar bīstamo suņu slimību „megaesophagus” pērn, Latvijas Veterinārārstu biedrība februāra sākumā vērsās ar vēstuli pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa (Nacionālā apvienība) par mājas dzīvnieku barības jomas tiesisko regulējumu.
ZM veterinārārstus pārliecinājusi, ka dzīvnieku barību Latvijā regulē pietiekami daudz normatīvie akti. Tomēr biedrība vēlas izmaiņas likumā, kas noteiktu vairāk gadījumu, kad veterinārārstiem jāziņo par slimību izplatību PVD.
Šobrīd likums nosaka, ka jāziņo tikai infekciju slimību gadījumā, taču, piemēram, „megaesophagus”, šajā kategorijā neiekļāvās.
„Tajā brīdī, kad veterinārārsts sastopas ar gadījumiem, kad ir vairāk nekā viens vai vairāki nāves vai saslimšanas gadījumi un nav vēl zināms, vai tā ir infekcija, mēs gribētu regulējumu, kas paredz mūsu datu savākšanu un apstrādi,” saka Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduža.
ZM tikmēr par ideju ir skeptiska.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis norāda, ka PVD nevajadzētu saņemt ziņojumus par katru sīkumu, kas dzīvniekam noticis. „Tas nozīmē, ka mēs fokusējamies uz mērķi un runājam par infekcijām, kas ir būtiskas valstij, kad nepieciešams noteikt karantīnas un citus pasākumus. Mēs vairs nepārkraujam PVD ar ziņojumiem par katru sīkāko detaļu, kas dzīvniekam var kaitēt,” saka Arnītis.
Viduža gan tam nepiekrīt. Viņa uzsver, ka veterinārārsti ir pietiekami kompetenti lai saprastu, kad par slimību vērts ziņot iestādēm. „Mēs neziņosim par visu. Tāpēc mums ir veterinārārstu diploms, un tāpēc mēs esam mācījušies un nepārtraukti ceļam savu kvalifikāciju. Bet par jautājumiem, kuri ārpus mūsu kompetences, mēs gribētu ziņot plaši,” saka Viduža.
Veterinārārstu biedrības iniciatīvu atbalsta arī „Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrības valdes” priekšsēdētāja Solvita Vība. Viņa uzskata, ka šādi grozījumi būtu izveidojuši daudz labāku komunikāciju starp iesaistītajām pusēm „megaesophagus” uzliesmojuma gadījumā. „Ja uzraugošajām institūcijām uzreiz būtu pienākums to pārbaudīt, tad nebūtu komunikācijas problēmas, jo to būtu uzdevis likums. Tad barības ražotājs nevarētu teikt, ka tā ir sazvērestība. Tas ir noteikts likumā, un tas būtu jāpieņem kā uzraudzības veids,” saka Vība.
Par iespējamiem likuma grozījumiem ZM ar Latvijas Veterinārārstu biedrību plāno diskusijas turpināt.
