Vēlas palielināt Latvijas ekspertu skaitu «karstajos punktos»

Valdība šodien atbalstīja Latvijas civilo ekspertu dalību līdz 2016.gadam patreizējā apjomā. Ārlietu ministrija (ĀM) uzstāj, ka tuvāko gadu laikā civilo ekspertu skaitu būtu vairākkārtīgi jāpalielina. Neizbēgami tas ir saistīts ar vajadzību pēc papildus finansējuma šim nolūkam.

Civilie eksperti papildina militārpersonu centienus risināt konfliktus "karstajos punktos" un palīdz vietējai varai reformu īstenošanā. Pašlaik no Latvijas trīs civilie eksperti strādā Eiropas Savienības (ES) Novērošanas misijā Gruzijā un trīs ES Policijas misijā Afganistānā. ĀM Latvijas palīdzību nemieru skartajiem reģioniem vēlas divkāršot, stāsta ministrijas drošības politikas departamenta direktors Ilmārs Brīdaks. „Nākamgad mēs vēlamies turpināt sešu civilo ekspertu dalību un, sākot ar 2015.gadu, palielināt šo piesaisti ar citu nozaru ekspertu (..) iesaisti,” norāda Brīdaks.

Papildu civilos ekspertus plānots sūtīt uz policijas padomnieku misiju Kirgizstānā, ES Robežsardzes atbalsta misiju uz Moldovas un Ukrainas robežas un ES Robežsardzes atbalsta misiju Lībijā. Šobrīd katru gadu no Latvijas budžeta tiek tērēti 250 000 latu. Pēc ĀM aprēķina, lai nodrošinātu papildu sešu civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās, ir nepieciešams finansējumu divkāršot. „Palielinot ekspertu skaitu līdz sešiem, to nosūtīšana varētu palielināt izmaksas līdz 270 00 latu katru gadu,” saka Brīdaks.

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare pauž atbalstu ĀM, uzsverot, ka tas ir Latvijas kā ES dalībvalsts pienākums. Taču Vaivare neslēpj neizpratni par sasaistes trūkumu starp Latvijas ārpolitiskajām interesēm un kopējo attīstības palīdzību. „Šobrīd ir minēti tikai ar drošību saistīti jautājumi, kuros varētu būt civilās misijas. Taču mēs NAP skatāmies plašāk – kaut vai cilvēkdrošība. Vai tikai robežsardze, policija ir tas, ko mēs saprotam ar drošību?” retoriski vaicā Vaivare.

Vaivare arī atklāj, ka šobrīd nevalstiskajām organizācijām līdzfinansējuma trūkuma dēļ ir ļoti grūti īstenot projektus, lai palīdzētu arī attīstīt sabiedrību "karstajos punktos". „Faktiski Latvijā tas ir nepieejams. Kaut vai 500 000 eiro projektam ir nepieciešams 10% līdzfinansējums, kas ir 50 000 eiro, un šo summu ziedojumu ceļā nav iespējams savākt. Līdz ar to Latvijas iespējas palīdzēt attīstīties pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti ierobežotas,” norāda Vaivare.

ĀM pārstāvis Ilmārs Brīdaks atzīst, ka līdzekļu apjoms attīstības palīdzības projektiem ir bijis ierobežots. Par situāciju, kāda būs nākotnē, Brīdaks nevarēja atbildēt, taču ĀM plāno izskatīt iespējas, kā rast finansējumu arī nevalstiskajam sektoram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt