Zinātnē un tehnoloģijā programmas "Horizonts 2020" ietvaros plānots ieguldīt 80 miljardus latu. Tas tiek darīts, lai celtu Eiropas konkurētspēju zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās. Naudu saņemt būs iespējams konkursa kārtībā. Jaunie zinātnieki norāda, ka līdz šim Eiropai bijušas problēmas ar mērķu sasniegšanu, jo vēlmes un iespējas ir pārāk dažādas un nav vienotas.
10 dažādās nozarēs tiks ieguldīti 80 miljardi latu, lai līdz 2020. gadam Eiropa attīstītos tehnoloģijās, zinātnē un inovācijās. Tas nozīmē, ka ar jaunās programmas palīdzību viss Eiropas Savienības finansējums pētniecībai un inovācijām tiks apvienots vienuviet, skaidro Eiropas Savienības zinātnes koordinators Latvijā Arnolds Ūbelis.
Programma palīdzēs stiprināt Eiropas līdera tēlu, kā arī tiks atbalstīta rūpnieciskā attīstība. 50 % no "Horizonts 2020" naudas plānots izlietot augtākā līmeņa zinātnei. Jauno zinātnieku savienība gan vērtē, ka Eiropa jau agrāk mēģinājusi celt savu konkurētspēju, kas pēdējos gados būtiski kritusies. Tomēr līdz šim trūcis kopējas virzības un vienotu līdzekļu mērķu sasniegšanai, stāsta jauno zinātnieku savienības vadītājs Gatis Krūmiņš. Viņš aicina precīzāk definēt mērķus.
Krūmiņš uzskata, ka valsts politika var gremdēt zinātnieku konkurētspēju, ja valstiskā līmenī nav iespējams saņemt līdzvērtīgu atbalstu kā citās Eiropas valstīs. Arī inovāciju ieviešana jāskata kontekstā ar citām jomām. Svarīgākie virzieni, ko definējusi Eiropas Komisija, ir veselības, demogrāfija un izmaiņas labklājībā, pārtikas drošība, ilgspējīga lauksaimniecība, jūras un bio ekonomikas pētniecība, droša, tīra un efektīva enerģija, zaļš un integrēts transports, klimata, resursu efektivitātes jautājumi un iekļaujošas, inovatīvas un drošas sabiedrības.
