Tukuma pilskalns datēts ar 10.-12. gadsimtu, un tiek uzskatīts, ka tolaik to apdzīvojuši kurši un lībieši. Pirmais to aprakstījis Augusts Bīlenšteins 19. gadsimtā, un atzinis, ka tas ir viens no nopietnāk nocietinātajiem pilskalniem Kurzemē.
"Bērnībā šī bija vieta, kur mēs nācām ar draugiem. Te bija ļoti skaistas šūpoles. Šī bija mūsu iemīļotā vieta. Te bija tādas taciņas, kur varēja ar riteņiem braukāt," stāsta tukumniece Anita Geidāne.
Vēlāk pilskalns palicis kluss un pamazām aizaudzis. Par atdzimšanu uzskatāms pagājušais gads, kad šeit tikusi atzīmēta Baltu vienības diena. Tad arī nedaudz izcirsti brikšņi. Kultūras vēstures skolotājs Paulis Čimurs uzskata, ka senais pilskalns pelnījis, lai tajā pastāvīgi būtu rosība, tāpēc organizējis pavasara sakopšanas talku.
"Tā senā līnija Tukumā nav kopta, un te varētu būt tas pamats. Ir tāds filozofs Kinasts, kas runā par vietradi. Tas ir tad, kad cilvēkiem rodās kāds kontakts ar vietu kurā viņi ir, un tā vieta intuitīvi pasaka ko darīt tālāk. faktiski es domāju, ka šeit arī būs tāda vietrade," saka Paulis Čimurs, talkas organizators.
Uz pirmo talku sanākušo nav daudz, tomēr darbs sokas raiti, un ideju gan par to kā cīnīties ar mēslotājiem, gan par to kādas iespējas paver pilskalns netrūkst.
"Es tā arī redzu to vīziju, ka šeit ar domes palīdzību būtu trepes uztaisītas, un, ka šeit būtu tāda kā atpūtas vieta. Te varētu atnākt pasēdēt, pameditēt. Soliņi būtu, ugunskura vieta, kur svētkus rīkot," saka tukumniece Sarmīte Balode.
"Tā ir savādāka vide nekā, ka tu aizej uz pasākumu kādās telpās. Man šķiet, ka šeit ir tāda maģiska vieta ar īpašu auru," tā Anita Geidāne.
Talkas iniciators šovasar iecerējis izpētīt kā tiek kopti pilskalni Lietuvā, lai vēlāk organizētu konferenci, un noteikti arī šogad šeit tikšot svinēta Baltu vienības diena.
