Uz diskusiju par krīzēm veselības nozarē un to mācībstundām RSU bija uzaicināti divu Latvijas lielāko slimnīcu vadības pārstāvji, Latvijas Universitātes un RSU vadošie pētnieki, kā arī nozares ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta").
Ministre norādīja, ka iniciējusi diskusiju, lai sadarbībā ar universitāšu speciālistiem izprastu galvenās mācības, kas gūtas nesenajās krīzēs un nepalaistu garām iespēju tās risināt. Diskusijā kā viens no ierobežojošiem faktoriem izskanēja arī jautājums par nepietiekamo finansējumu, kas ierobežo attīstību.
Meņģelsone norādīja: "Šeit vēl ir tāls ceļš ejams, lai mēs dabūtu šo kopīgo izpratni par veselības nozari; tā nav izdevumu pozīcija, bet tā ir investīciju pozīcija, un, investējot veselībā, mēs investējam gan drošībā, gan izglītībā, gan arī tajā, ka mūsu cilvēki izvēlēsies gan dzīvot Latvijā, gan arī strādāt Latvijā."
Vairākkārt izskanēja, ka veselības aprūpe ir arīdzan drošības jautājums. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Valts Ābols norādīja, ka sabiedrības veselību ietekmē vairāki faktori, tostarp izglītības līmenis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiskas pozitīvas pārmaiņas veselības nozarē nav iespējamas, kamēr tā nekļūst par premjera līmeņa prioritāti.
"Līdz šim veselības nozares finansējuma pieaugums nav bijis saistīts ar prioritātes pieaugumu kopējā budžetā. Tas ir vienkārši audzis līdzi ekonomikai. Bet tas nav bijis atšķirībā no citām valstīm, kur mēs prioritizējam nozari, un no esošā finansējuma piešķiram sistēmiski arvien lielāku daļu no šī finansējuma," atzīmēja Ābols.
RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Daiga Behmane akcentēja, ka
krīzes veselības aprūpē Latvijā nekad nav uztvertas pietiekami nopietni, lai aktīvi rīkotos. Piemēram, esošo cilvēkresursu trūkumu, ar ko sistēma saskaras pašlaik, prognožu modeļi uzrādīja jau pirms 10 gadiem.
"Jau pēdējos gadus ir bijusi tāda situācija, kad ārstniecības iestādes reāli arī slēpj to trūkumu, jo ārstniecības iestādēm svarīgi līgumi ar Nacionālo veselības dienestu," sacīja pētniece.
Behmane norādīja, ka Latvijā ir daudz izstrādātu plānu un stratēģiju, kas netiek pildīti. Taču būtiski ir vienoties par galveno risināmo elementu, kas dos vislielāko ieguvumu. Viens no tādiem pašlaik varētu būt kvalitatīva "e-veselība".
Pētniece skaidroja: "Mums jāsāk ir valsts iekšienē, lai šī medicīnas informācija būtu pieejama visām ārstniecības iestādēm, visiem ārstiem, kas ārstē pacientu. Tālāk bez datiem mēs nevaram vairs attīstīties."
Universitāšu pārstāvji norādīja, ka analizē un pēta, kādi instrumenti katrā gadījumā sistēmai ir vajadzīgi un ir gatavi palīdzēt ministrijai labākā politikas ieviešanā.
