Ar šādu ierosmi klajā nāca Dziesmu svētku padome. To atbalsta Kultūras ministrija, pret to iebilst Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija.
„2018. gadā Dziesmu un deju svētki tiek rīkoti gadā, kad Latvijas Republika svinēs savu simtgadi un es esmu pārliecināta, ka šie svētki būs lielākā šo simtgadu svinību kulminācija. Savukārt pēc tam nākošie svētki 2023. gadā atzīmēs Latviešu dziesmu un deju svētku 150 gadadienu. Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka šie svētki pulcēs kopā tautiešus no visām pasaules malām, ir skaidrs, ka būs ļoti plaša, bagātīga programma, un, mūsuprāt, būtu tikai pareizi, ja Latvijā vairāk būtu svētki, ne tikai skumjas atceres dienas,” saka kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Ekonomikas ministrija un darba devēji uzsver - katra papildu brīvdiena pazeminās Latvijas iekšzemes kopproduktu un samazinās nodokļu un budžeta ieņēmumus. Par to, vai noteikt jaunu brīvdienu, politisks lēmums būs jāpieņem valdībai, bet pagaidām visām iesaistītajām pusēm uzdots aprēķināt, cik lieli budžeta zaudējumi varētu rasties.
