Šķirotavas stacijā rīts sākās, pieminot 69 gadus senus, bet dramatiskus notikumus. Šī bija viena no stacijām, no kuras uz Sibīriju deportēja kopumā 90 tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotāju. Apmēram pusi – no Latvijas. Nežēloja un nešķiroja nevienu. Šodien šeit atgriezušies cilvēki, kurus ar traģēdiju saista visdažādākie stāsti. Tie, kuri traģēdiju pieredzēja paši, tolaik bija pavisam mazi bērni. Daudz ko atcerēties grūti, bet notikušais iezīmējas kā ļauns murgs.
"Daudz neko nevaru izstāstīt, man bija tikai četri gadi. Mūs paņēma tajā rītā pusčetros, trijos no rīta uzmodināja. Kā jau visi bērni, es arī raudāju, nesapratu, kāpēc modina tik agri. Man bija vecmāmiņa ar vectēvu tikai, jo jo vecāki jau bija paņemti ciet," stāsta uz Sibīriju aizsūtītā Nita Matvejeva.
"Visus nolemtos savāca, iesēdināja divās smagās automašīnās, aizveda mūs uz Auci un iesēdināja divos lopu vagonos. Vagonos tādos, kur šodien pat lopus neved uz kautuvēm," atceras
Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Astrīds Freimanis.
"Tālāk Sibīrijā jau bija vergu tirgus. Tur sadalīja mūs pa atsevišķām vietām. Bija ziema smaga. Atceros, braucām un es tik varēju pāri valnim sniega redzēt – apkārt bezgalīga stepe bez koka, bez dzīvībām kaut kādām," viņš stāsta.
Piemiņas pasākuma dalībnieki arī stāstīja – arī ja paši izsūtīšanu nepiedzīvoja, starp tuvākiem vai tālākiem radiniekiem noteikti ir kāds, kuru notikušais skāra.
"46. gadā es atgriezos no 41.gada izsūtījuma. Un 49. es redzēju, kā izsūta manus skolasbiedrus, klasesbiedrus," stāsta represētā Ārija Upmale.
Un lai arī kopumā atnākušo bija daži desmiti, represēto pieminekļa pakāji noklāja ziedu jūra. Taču dienas vidū cauri Vecrīgai gājienā uz Brīvības pieminekli cilvēki plūda pūļiem, un vēl daudzi citi ceremoniju sagaidīja ziediem rokās.
"Neviens nespēj pagriezt laiku atpakaļ un nevar labot vēsturi. Bet mēs varam vienmēr mācīties no tās dalībniekiem. Mācīties to, cik vērtīga ir brīvība. Brīvība, kuru nevar pārdot vai mainīt pret īstermiņa ieguvumiem," runā teica Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
