„Situācija pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā, kad Krievijas Gaisa spēki veica lidojumus virs Baltijas jūras ar stratēģiskajiem bumbvedējiem, nozīmē jaunu drošības situācijas pavērsienu un arvien agresīvāku uzvedību no Krievijas puses, kas savukārt rada starptautisko saspīlējumu,” uzsver Vējonis.
„Tāpēc pastiprināt patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas ir nozīmīgāk nekā jebkad,” norādīja ministrs.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri vienojās par papildu līdzekļu piešķiršanu NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijā, kur Latvija ieguldīs trīs miljonus eiro.
Baltijas valstu ministri apliecināja Polijas kolēģim, ka palielinās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iesaisti NATO starptautiskajā štābā Ščecinā, Polijā, kas ir viens no soļiem, ko NATO īsteno Velsas samita lēmumu ieviešanai.
Tāpat ministri uzdos bruņoto spēku komandieriem paplašināt operacionālā līmeņa koordinēšanu aizsardzības plānošanas jautājumos, izmantojot jau iepriekš izveidoto Baltijas Apvienotā štāba elementu, kas tagad iegūs daudz konkrētākas aprises.
Ministri vienojās arī par nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņas procedūras situācijās, kad nepieciešams ātri reaģēt.
Jau vēstīts, ka Nīderlandes Aizsardzības ministrija publiskoja video ar svētdien un pirmdien debesīs virs Baltijas jūras NATO patruļas kārtējo reizi fiksētajām Krievijas militārajām lidmašīnām.
Baltijas jūras reģiona patrulēšanas misijas lidmašīnas pirmdien fiksēja vairāk nekā 30 Krievijas militārās lidmašīnas, tai skaitā bumbvedējus, iznīcinātājus un kravas lidmašīnas. Lidmašīnas palika starptautiskajā gaisa telpā.
Svētdien četri „Tu-95” Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, divi „Tu-22M” tālas darbības bumbvedēji fiksēti virs Baltijas jūras, vēlāk svētdien fiksētas „Tu-134” lidmašīnas, kuras izmanto treniņiem un pasažieru pārvadājumiem un viena „An-72” kravas lidmašīna.
Nīderlandes Aizsardzības ministrijas video:
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
