“Valsts drošības un demokrātijas pastāvēšanas interesēs ir vērtēt personu atbilstību pieejai valsts noslēpumam ar mērķi sargāt valsts noslēpumu un sabiedrības kopējās intereses, tāpēc pielaides nevar tikt piešķirtas automātiski. Latvijas likumos ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm,” uzsvēris prezidents.
Viņš atgādināja, ka Satversmes tiesa ir vērtējusi speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu regulējumu un atzinusi, ka valsts drošības intereses prasa, lai pieeja valsts noslēpumam būtu tikai tādām personām, kuru personiskās īpašības nepieļautu risku, ka valsts noslēpums varētu tikt izpausts, tādējādi nodarot kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
“Latvija ir tiesiska valsts, un neviens, tai skaitā Valsts prezidents, nedrīkst ietekmēt drošības iestāžu lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanu gan nacionālajā, gan ES un NATO līmenī,”
norādīja Vējonis.
Valsts prezidents aicina politiskās partijas būt atbildīgām un veltīt visus spēkus valdības veidošanai, lai līdz 2018. gada 10. decembrim panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm un Saeimas vairākuma atbalstu, iespējamo valdības sastāvu un prioritāri veicamajiem darbiem. Tuvākajā laikā Valsts prezidents nav plānojis organizēt atsevišķas konsultācijas ar politiskajām partijām par valdības veidošanu.
Gobzems pēc partiju savstarpējām sarunām akcentēja, ka valsts pirmā amatpersona ir Valsts prezidents, kas arī nosakot valsts politisko dienaskārtību un sarunu formātu.
"Mēs ļoti respektējam Valsts prezidentu šajā sakarā. Loģika saka, ka es esmu leģitīmi izvirzīts par Ministru prezidenta amata kandidātu, leģitīmi startēju vēlēšanās, leģitīmu esmu ievēlēts un leģitīmi tiku nominēts no Valsts prezidenta puses. Diezgan loģiski, ka pirmā saruna mums varētu būt tieši ar Valsts prezidentu," komentēja Gobzems.
Arī piektdien partijas sēdās pie sarunu galda, lai turpinātu lemt par nākamās valdības veidošanu. Sarunas turpināsies arī brīvdienās, bet nākamnedēļ varētu būt skaidrība par iespējamo koalīcijas sastāvu.
Tikmēr premjera amata kandidāts Gobzems joprojām ir bez pielaides noslēpumam, kas nepieciešama pildot premjera pienākumus.
KONTEKSTS:
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim. Trīs dienu laikā neviena oficiāla tikšanās netika aizvadīta, kas izraisīja prezidenta neapmierinātību. 26. novembrī Vējonis deva Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei.
Prezidenta nominētais premjera amata kandidāts no “KPV LV” Aldis Gobzems piedāvā potenciālajiem koalīcijas partneriem valdības tapšanas sarunu grafiku, paredzot 10 sanāksmēs vienoties par darāmajiem darbiem, izvērtēt reformu plānu un to fiskālo ietekmi un sadalīt atbildības jomas. Tā kā Gobzemam nav pielaides valsts noslēpumam, viņš nācis klajā ar ierosinājumu saīsināt pārbaudes laiku pielaidei valsts noslēpuma no trim mēnešiem uz trim nedēļām.
