Pagājušajā nedēļā notikušajā NATO samitā ticis uzsvērts, ka dalībvalstīm ir daudz ātrākos tempos jāpanāk, ka aizsardzībai tiek atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un katra valsts apņēmās to izdarīt, sacīja Vējonis.
Turklāt Latvijai jāatgriežas pie šī jautājuma samitā pieņemto lēmumu dēļ, kas attiecas uz NATO klātbūtni Baltijā. Līdz ar to Latvijā nepieciešami papildus ieguldījumi infrastruktūrā un bruņoto spēku stiprināšanā.
Lai gan ir pieņemts likums par noteiktajiem soļiem aizsardzībai atvēlētā finansējuma pieaugumā, tomēr pie šī jautājuma būs jāatgriežas, plānojot nākamā gada budžetu, norādīja Vējonis.
„Tas, ka samitā tika pieņemti lēmumi, ka viennozīmīgi tiks pastiprināta NATO klātbūtne šeit, tas prasīs arī no mums papildus resursus. Jo mums ir jāveido atbilstoša infrastruktūra: jābūvē papildus noliktavas, kur glabāt munīciju, ekipējumu, kādus ieročus, jābūvē kazarmas, kur izvietot papildus karavīrus. Tā ka mums šis finansējums būs nepieciešams daudz straujāk,” intervijā Latvijas Radio skaidroja Vējonis.
Tāpat Latvijai daudz straujāk jāstiprina bruņotie spēki.
Latvijas aizsardzības ministrs arī atzina, ka gan viņš, gan Baltijas valstis kopumā ir apmierinātas ar NATO samitā panāktajiem lēmumiem, jo sabiedroto klātbūtne šeit tiks pastiprināta un kalpos jebkura agresora apturēšanai.
Jau ziņots, ka 2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91 procents, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm.
Bet Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1 procentu no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1 procentu no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3 procentiem no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5 procentiem no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75 procentiem no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2 procentiem no IKP.
