NATO militārajiem štābiem jeb atbalsta un plānošanas vienībām sešās Austrumeiropas valstīs jābūt daļējā gatavībā līdz jūnijam, savukārt pilnībā tiem jābūt gataviem līdz 2016.gadā plānotajam NATO samitam Varšavā, pastāstīja ministrs.
Latvijā plānotais militārais štābs atradīsies Rīgā, kādā no Aizsardzības ministrijai piederošajiem īpašumiem. Pašlaik gan aizvien tiek meklētas piemērotas telpas.
Štābā strādās aptuveni 40 cilvēki, no kuriem puse būs Latvijas virsnieki, bet otra daļa no citām NATO valstīm. Līdzīgi tiks sadalīta arī štāba finansēšana – telpas un vietējie virsnieki būs uz Latvijas rēķina, bet citu valstu virsnieku darbu šeit apmaksās attiecīgās dalībvalstis.
Plānotajiem militārajiem štābiem būs trīs pamatfunkcijas: kopējā spēku darbības plānošana, arī kopīgu mācību organizēšana un pirmskrīzes situācijā koordinācija starp Latvijas un citiem iesaistītajiem pārstāvjiem.
Ziņots, ka sešās Austrumeiropas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā - tiks izveidot nelieli militāri štābi. Speciālisti štābos nodarbosies ar militāro mācību un iespējamo apdraudējumu praktiskajiem aspektiem.
Tāpat ministri vienojās izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī aptuveni 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs un citas amatpersonas neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš pērnā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienības un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
