„Pašlaik mēs neredzam šādus draudus Latvijā, un šādu draudu iespējamība ir minimāla, bet ir skaidrs, ka Krievijas politiķu elite ir diezgan neprognozējama un mums jābūt gataviem reaģēt dažādu scenāriju gadījumā,” pēc ministru sarunām pauda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Ir skaidrs, ka NATO un ES dalībvalstis apzinās Krievijas lomu Eiropas drošības situācijas destabilizēšanā un apzinās, ka Krievija var izmantot gan konvencionālus paņēmienus, gan „hibrīdkara” elementus, norādīja Vējonis.
Vējonis uzsvēra, ka ES un NATO nebūs pieķerti nesagatavoti, ja Krievija „nolems ierosināt kaut ko tādu – mēs esam gatavi un būsim gatavi reaģēt”.
Eiropas drošības stratēģija neatbilst pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, tāpēc tā jāpārskata. Ar šādu vienošanos beigusies Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministru neformālā tikšanās Gaismas pilī.
Eiropas aizsardzības stratēģija ieviesta 2003.gadā, un, kā norādīja tikšanās dalībnieki, daudzi šodien aktuāli draudi tolaik vēl nepastāvēja. 11 gadu laikā ievērojami palielinājies kiberapdraudējums, kā arī iezīmējusies jauna psiholoģiskā un informatīvā kara platforma – sociālie mediji.
„Eiropas drošības stratēģija neparedzēja to, ka kāda valsts, šajā gadījumā Krievija, var piemērot spēku, lai anektētu Krimu, var atbalstīt separātistus, lai radītu konfliktu Ukrainas teritorijā, šādas situācijas drošības stratēģijā nav,” sacīja Vējonis.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni ministriem norādījusi, ka ir svarīgi iezīmēt visus pašreizējās stratēģijas trūkumus. Plašāk par to tiks spriests jūnijā - Eiropadomes diskusijā par drošību.
Ministri diskutēja arī par savienības lomu pretterorisma misijās ārpus Eiropas, piemēram, Centrālāfrikā, kā arī apsprieda Eiropas stratēģiju hibrīdkara apstākļos.
Pēc tikšanās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis apliecināja, ka citas Eiropas valstis izprot Krievijas neprognozējamību un vasarā tiks lemts arī par ātrās reaģēšanas spēju paaugstināšanu.
Jau ziņots, ka trešdien un ceturtdien Rīgā norisinās ES aizsardzības ministru neformālā sanāksme, kurā notiek gatavošanās jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību, kas ir būtiskākais aizsardzības jomas notikums Latvijas prezidentūras laikā.
Bažas par Baltijas, kā arī visas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu drošību radās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas pērn martā, atņemot pussalu Ukrainai. Savukārt kopš aprīļa pagājušajā gadā kaujas starp Ukrainas armiju un prokrieviskajiem kaujiniekiem norit Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
