“Tas, ka notiek dažādas kampaņas, atbalstot kādu kandidātu, tas ir normāls process, kas varbūt mums valstī nav noregulēts līdz galam. Jo neviena kampaņa nenotiek pati par sevi, tātad kāds viņas arī bieži vien finansē. Un, protams, tas ir jautājums, kas arī deputātiem, manuprāt, ir jāvērtē: ja notiek savā ziņā kaut kāds priekšvēlēšanu laiks, tad arī jāvērtē tas, kas finansē šādas priekšvēlēšanu kampaņas un tā tālāk,” uzsvēra Vējonis.
Pats Vējonis par savu lēmumu, vai kandidēs otrajam termiņam amatā, paziņošot maijā, kad notiek kandidātu iesniegšana. Vējonim gan nav izredzes tikt pārvēlētam. "De facto" vēsta, ka neviena no koalīcijas partijām Vējoni neatbalsta, savukārt "Saskaņā" jaušams rūgtums par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām Vējonis neaicināja lielākās frakcijas pārstāvi mēģināt izveidot valdību.
Tāpat arī "Saskaņas" atbalsts Satversmes preambulas tēvam Levitam ir maz ticams. Tāpēc, ja koalīcija par vienu kandidātu nevienojas, "Saskaņas" 22 balsis var nospēlēt būtisku lomu prezidenta vēlēšanās.
Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešama 51 balss. Tas nozīmē, ka jebkura valdību veidojošā frakcija, izņemot mazāko "Jauno Vienotību", atsakoties atbalstīt Levitu, viņa ievēlēšanu krietni sarežģīs. Pašlaik koalīcijas partiju atbalsts Levitam vēl ir miglā tīts. Saeimas kuluāros runā, ka "Attīstībai/Par!" varētu lemt par liberālāka kandidāta virzīšanu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas maija beigās vai jūnija sākumā. Saeimā pirmo reizi Valsts prezidents tiks vēlēts atklātā balsojumā.
Koalīcija līdz aprīļa vidum plāno vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu. Pagaidām partiju kopīgās sarunās piemin tikai vienu kandidātu – Levitu, kuru atbalsta gan Jaunā konservatīvā partija, gan Nacionālā apvienība. Pašreizējā valsts vadītāja Raimonda Vējoņa kandidatūru koalīcijas partijas neplāno virzīt atkārtotai apstiprnāšanai Latvijas Valsts prezidenta amatā.
