Izsludinātie grozījumi nosaka, ka sods pienākas par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību Satversmē neparedzētā veidā.
Prezidents arī atzīmē, ka Saeimā nekad nav tik daudz diskutēts par likumu grozījumiem, kā tas bijis saistībā ar Krimināllikumu. Viņš arī norādīja uz citu neatbalstāmu parlamenta praksi – izskatot steidzamus jautājumus, piemēram, Imigrācijas likumā, pēdējam lasījumam tiek iesniegti būtiski grozījumi un neatliek laika ar tiem kārtīgi iepazīties un tos izdiskutēt.
Vējonis kritizēja praksi, kas vērojama Saeimā, ka uz pēdējo lasījumu tiek iesniegti būtiski grozījumi, tādējādi neļaujot tos rūpīgi izvērtēt.
Jau ziņots, ka aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par rīcību, kas ir vērsti pret Latvijas valstiskumu, suverenitāti, teritoriālo vienotību, varu un drošību. Deputāti grozījumus skatīja steidzamības kārtā, kas nozīmē, ka prezidentam nebūs iespēju tos atdot otrreizējai caurskatīšanai.
Iepriekš no likumprojekta nolemts pagaidām izslēgt pantu, ar kuru plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tam nav spiegošanas pazīmju. Šī norma bija raisījusi plašas diskusijas
Diskusijas par grozījumiem Krimināllikumā kopš marta otrās puses ir izraisījušas asas diskusijas. Pamatīgas debates izvērtās par tā saucamo „spiegošanas pantu”. Žurnālisti norādīja, ka tas var ierobežot vārda brīvību, jo pants apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, kas nav saistāma ar spiegošanu. Turklāt ir pretrunā ar žurnālista pienākumu aizsargāt informācijas avotus.
Uz līdzīgu iezīmi norādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vairums politiķu un valsts institūciju gan šīs bažas noraidīja.