Vējonis aicina Saeimu diskutēt par latvietības noteikšanas principiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina Saeimu turpināt darbu pie jautājuma par to, kas īsti var noteikt piederību latviešu nācijai, un pats iecerējis rīkot ekspertu diskusiju par to, informēja prezidenta preses dienests.  

Prezidents izsludinājis Saeimā 15. septembrī pieņemtos grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, kuros deputāti sākotnēji plānoja iekļaut iespēju Latvijas pilsoņiem cittautiešiem mainīt tautības ierakstu uz “latvietis”, bet pēdējā brīdī tomēr no šīs ieceres atteikušies.

Izsludinot likumu, Valsts prezidents nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vēstuli, kurā uzsvēris, ka jautājumi, kas skar latviešu nācijas identitāti, Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas valstiskuma pamatus, būtu rūpīgi jāvērtē, meklējot korektus risinājumus, kas varētu gūt Saeimas vairākuma un Latvijas sabiedrības atbalstu.  

“Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama kvalitatīva diskusija par to, vai piederība latviešu nācijai var tikt noteikta, pamatojoties tikai uz personas izcelšanos, vai arī ir iespējams citāds risinājums, kas piederību latviešu nācijai padara atvērtu tiem, kuri vēlas apliecināt savu likteņa kopību ar latviešiem,” uzskata Valsts prezidents.

Lai meklētu pārdomātu un korektu risinājumu, kas stiprina Latvijas valsti un stiprina sabiedrības saliedētību, Vējonis iecerējis rīkot ekspertu diskusijas par to, kas nosaka piederību latviešu nācijai, kā arī aicina Saeimu turpināt darbu pie šī jautājuma.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka personas tautību nosaka, vadoties no etniskās izcelsmes, kas pierādāma ar personas tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās.

Diskusijas par iespējām mainīt līdzšinējo izpratni par personas piederības noteikšanu Latvijas nācijai Saeimā notikušas, gan apspriežot šā gada 15. septembrī pieņemtos grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, gan arī 11. Saeimā.

Dokumenti

Vējoņa vēstule Saeimai par grozījumiem Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā

Lejuplādēt

59.75 KB

Taču šis Latvijas valstij un sabiedrībai būtiskais jautājums risināts bez iepriekšējas analīzes un plašākām diskusijām sabiedrībā.

“Mums ir rūpīgi jāpārdomā un nopietni jādiskutē par šo jautājumu, to vērtējot Satversmes prasību, Latvijas valsts interešu un citu Eiropas valstu prakšu kontekstā. Mums jāraugās, lai Satversmes ievadā paustā apņemšanās garantēt latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem nebūtu tikai Satversmē ierakstīti vārdi, bet arī tiktu īstenoti dzīvē,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima nolēma, ka Latvijas pilsoņiem bez latviskas izcelsmes tomēr nebūs iespēja mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Skatot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma grozījumus galīgajā lasījumā, parlaments no likumprojekta izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas to paredzēja. 

Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti