Vējonis aicina neļauties sazvērestības teorijām

Prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 21.februārī, pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes, kurā apspriesti arī  “pēdējo dienu notikumi finanšu sektorā”, aicināja ļaut tiesībsargājošajiem dienestiem strādāt un neļauties sazvērestības teorijām.

Raimonds Vējonis īsā paziņojumā medijiem pēc NDP sēdes sacīja, ka atbildīgie dienesti informēja padomi par situāciju finanšu sektorā, kas apliecina – Latvijas finanšu sistēma ir stabila, ir nodrošināta iedzīvotāju interešu un Latvijas starptautisko finanšu saistību ievērošana, sacīja prezidents.

Tomēr atsevišķi notikumu pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina uzlabojumi banku un finanšu sektorā, jāturpina cīņa ar korupciju un naudas atmazgāšanu, veidojot stipru un labi pārvaldītu finanšu sektoru, pauda prezidents.

Viņš uzsvēra, ka “mūsu mērķis ir tiesiska valsts, un tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām darbībām mūsu valstī nav pieļaujama, tāpēc vainīgie tiks saukti pie atbildības neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes”.

Tiesībsargājošajām un finanšu sektoru kontrolējošajām iestādēm jāturpina darbs neatkarīgi, profesionāli, principiāli, operatīvi, lai sabiedrība maksimāli ātri sagaidītu dienestu darba rezultātu, sacīja Vējonis.

Savukārt valdībai jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai mazinātu un novērstu visus iespējamos riskus. Tiesībsargājošajām iestādēm svarīgi sadarbībā ar ASV kolēģiem tālākai darbībai iegūt visu papildu informāciju, piebilda Vējonis.

Viņš arī aicināja katru “izvērtēt ziņu avotus, neļauties sazvērestības teorijām, nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un dažādas teorijas, ļausim dienestiem strādāt”.

KONTEKSTS: 

Vējonis nenosauca nevienu konkrētu notikumu, ne vārdus, ne arī baumas, kurām nevajadzētu uzticēties. Taču pēdējās dienās plaši izskanējušas ziņas par “ABLV” bankas problēmām un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.  

Pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās finansiālas grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija  18.februārī uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus.  "ABLV Bank"  19.februārī paziņoja, ka nolēmusi lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka aizdeva teju piecreiz mazāku summu – 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot vērtspapīru ķīlu.

Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā.  Pats  Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. Viņš arī stāstīja, ka "Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs vēloties uzvarēt 200 miljonu eiro prāvā pret Latvijas valsti, pārdot banku un aiziet no Latvijas.

Vēlāk Aizsardzības ministrija vērsa uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija. Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sola vērtēt ziņas par Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, neapšaubot Aizsardzības ministrijas secināto, ka saistībā ar ziņām par korupciju Latvijas finanšu sektorā pret valsti, iespējams, izvērsta informācijas operācija, tomēr norādīja, ka šobrīd ir pāragri teikt, ka pret valsti organizēta nomelnošanas kampaņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti