Vējonim labas izredzes kļūt par Valsts prezidenta amata kandidātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nākamnedēļ vairākas Saeimas frakcijas ir apņēmušās paziņot savus kandidātus Valsts prezidenta amatam, kurus oficiāli pieteikt gan varēs no 19.maija. Ja koalīcija nespēs vienoties par kopīgo kandidātu, šīs būs pirmās prezidenta vēlēšanas ar tik sīvu konkurenci kopš 1999.gada.

Aizsardzības ministrs un Latvijas Zaļās partijas izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Raimonds Vējonis piektdien dodas uz Liepāju, lai tiktos ar Liepājas partijas valdi. Sarunas ir plānotas par ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumiem, tostarp reģionālo attīstību, un tās rezultātā liepājnieki varētu pieņemt lēmumu, vai joprojām uzturēt pilsētas mēra un partijas līdera Ulda Seska kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Starp abiem šiem kandidātiem pirmdien plāno izšķirties Zaļo un Zemnieku savienības valde, lai pēc tam par savu lēmumu paziņotu koalīcijas partneriem. Tikšanās Liepājā, visticamāk, gan ir tikai formalitāte, jo favorīts šobrīd ir nacionālajā līmenī politikā pieredzējušais Vējonis.

Iebildumus pret Vējoni publiski nav izteikusi arī „Vienotība.” Partijas valde par rīcību prezidenta vēlēšanās lems pirmdienas vakarā, tomēr šobrīd visai ticamas šķiet prognozes, ka „Vienotība” varētu atbalstīt ZZS piedāvāto kandidātu, tādējādi saglabājot premjera posteni. Šāda rīcība partijai šoreiz arī neliktu izskatīties pēc zaudētājas, jo nevienu kandidātu no savām rindām „Vienotība” formāli nav nominējusi. Arī partijas vadītāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”) iepriekš izteikusies – tas būtu labs risinājums, ja ZZS piedāvātu kandidātu, kurš būtu akceptējams pārējām partijām.

Sarežģītākā situācijā ir Nacionālā apvienība, kas nu jau ilgāku laiku publiski atbalsta Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, Satversmes preambulas projekta autoru Egilu Levitu. Viņš gan ir paudis, ka piekristu kandidēt, ja atbalsts viņam būtu plašāks par vienas frakcijas deputātiem. Tomēr nav izslēgts, ka trešdien valdes un frakcijas sēdē „nacionāļi” var izlemt tomēr virzīt Levita kandidatūru arī bez koalīcijas partneru saskaņojuma.

Tādā gadījumā cīņa par prezidenta amatu pirmajā kārtā būtu visai asa. Lielākā frakcija, opozīcijā esošā „Saskaņa” šobrīd ir apņēmības pilna nākamtrešdien izvirzīt savu kandidātu no sabiedrībā pazīstamu partijas biedru, visticamāk – Saeimas deputātu – vidus. Kā ticamākais variants tiek minēts Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs („Saskaņa”), kurš darbojies Saeimas prezidijā vairākos parlamenta sasaukumos.

Līdz ar to arī tad, ja tomēr nekandidēs „No sirds Latvijai” kopsapulcē izvirzītais Gunārs Kūtris, bet koalīcijai būs izdevies izlemt par vienu kandidātu, vēlēšanās piedalītos vismaz trīs kandidāti, jo Latvijas Reģionu apvienības jau februārī nosauktais Mārtiņš Bondars no cīņas izstāties negrasās.

Tik daudz oficiāli pieteiktu kandidātu nav bijis 16 gadus, jo 2003.gadā Vaira Vīķe-Freiberga bija vienīgā kandidāte, bet divas nākamās reizes Valdis Zatlers spēkojās ar vienu konkurentu, pārspējot Aivaru Endziņu, bet zaudējot Andrim Bērziņam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti