Vējonis ir pirmais Latvijas prezidents, kurš pirmajā darba dienā jau devies komandējumā. Tikšanās ar Ilvesu noritēja ļoti draudzīgā gaisotnē, novēroja LTV.
Ilvess, izsakot pateicību par izrādīto godu Igaunijai to apmeklēt kā pirmo valsti savā prezidentūrā, uzsvēra: kā abu valstu prezidentu uzdevumu viņš redz iespēju panākt, lai abu valstu attiecības kļūst ciešākas, informēja prezidenta preses dienests.
Prezidenti, runājot par aktuālo Eiropas Savienībā (ES), izklāstīja savus redzējumus par situāciju Grieķijā un Vidusjūras reģionā saistībā ar pieaugošo bēgļu plūsmu. Runājot par Grieķiju, abi prezidenti bija vienisprātis, ka šobrīd būtiski ir sagaidīt no Grieķijas kvalitatīvu piedāvājumu tālākajai rīcībai.
Savukārt attiecībā uz iespējamajiem risinājumiem bēgļu problēmai Raimonds Vējonis sacīja, ka ES valstīm jābūt solidārām, tomēr tām būtu arī jāmēģina uz šīs problēmas risināšanu skatīties daudz plašāk, ieguldot bēgļu plūsmas samazināšanā.
Abi prezidenti sarunā arī apsprieda Baltijas attiecības ar Krieviju, norādot uz kopīgām bažām par Krievijas rīcību. Raimonds Vējonis sacīja, ka šajā situācijā, ņemot vērā Krievijas rīcību pēdējā gada laikā, un Minskas vienošanās nepildīšanu nav iespējams runāt par attiecību uzlabošanos. Ilvesam arī bija konkrēts ieteikums drošības uzlabošanai. "Manuprāt, pirmais solis ir nodrošināt divus procentus no IKP aizsardzībai," sacīja Ilvess.
Sarunā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Valsts prezidents uzsvēra, ka parlamentārajai sadarbībai vēl ir plašas izaugsmes iespējas, aicinot abu parlamentu sadarbības grupām būt aktīvākām, savstarpēji apspriežot aktualitātes. Puses apmainījās viedokļiem par situāciju Grieķijā un migrācijas problēmu risināšanu Eiropas Savienībā, kā arī pārrunāja situāciju Ukrainā
Tikmēr Latvijas prezidenta maiņai sekojuši līdzi arī ārvalstu mediji. Aģentūru apskati liecina, ka pastiprināta interese izrādīta par Raimonda Vējoņa “zaļajām saknēm” un viņa nostāju, iepriekš pildot aizsardzības ministra pienākumus.
Tiek uzsvērts, ka Latvijas Valsts jaunais prezidents Raimonds Vējonis ir pirmais “zaļais” prezidents kādā no Eiropas Savienības valstīm.
Ārvalstu presē izteikti novērojumi par viņa darbību Latvijas aizsardzības jomas vadībā. Vējonis ministriju vadīja ģeopolitiski sarežģītā laikā, un ievērību izpelnījusies viņa stingrā nostāja pret Krieviju pēc Krimas aneksijas un Krievijas militārās klātbūtnes pieauguma Baltijas valstu reģionā.
Tieši šos faktorus akcentējusi Ukrainas prese, kas aktīvi sekoja līdzi Latvijas prezidentu maiņai. Turpretī Krievijas medijus vairāk interesējusi ziņa par Raimonda Bergmaņa apstiprināšanu aizsardzības ministra amatā. Par Vējoni Krievijas presei pieminēšanas vērts licies fakts, ka viņš dzimis Pleskavā.
Jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzņemoties amata pienākumus, 8.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē deva svinīgo solījumu.
Vējoni prezidenta amatam izvirzīja viņa politiskais spēks – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Vējonis Saeimas vairākuma atbalstu guva pēc vairāk nekā astoņu stundu gara balsojumu cikla, kā vienīgais kandidāts iekļūstot piektajā kārtā. Par Vējoni kā prezidentu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42 .
