Projekts paredz Dienvidu un Ziemeļu mola pagarināšanu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 3 miljonus eiro.
Būvdarbu vadītājs no uzņēmuma „SIA “VRG Profil” Oskars Šolins stāstīja, kā notiek 150 tonnas smago betona konstrukciju nogādāšana pa jūras ceļu no Liepājas līdz Pāvilostai: „Viļņi nedrīkst būt pārāk lieli, jo konstrukcija tiek stipri dauzīta. Ar pirmo jau mums bija problēmas, jo ceļā sākās vētra, labi, ka laimīgi nonācām līdz galam.”
Molu pagarināšanai vajadzīgie materiāli ir piegādāti. Arī Dienvidu molam visas konstrukcijas ir sagatavotas, atliktu tikai uzstādīt, sprieda būvdarbu vadītājs, taču jau tā sarežģīto molu būvniecība procesu kavē laika apstākļi.
„Laika apstākļi mūs nelutina. Oktobrī nav bijusi neviena diena, kad kuģu tehnika varētu strādāt,” atzina Šolins.
“Daļai no kuģu tehnikas jau bija jādodas mājās, taču tās joprojām stāv ostā, jo nav bijusi iespēja iziet jūrā. Visu būvdarbu procesā mums ir bijušas nopietnas problēmas ar laika apstākļiem, tāpēc nebija iespējams darbus savlaicīgi pabeigt,” sacīja Šolins.
Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvics priecīgu vaigu nerāda, jo darbi ostā ievilksies, taču šādus laika apstākļus neviens nevarēja paredzēt, tāpēc tagad tiek domāts, kā darbus pilnībā apturēt un uzsākt no jauna nākamgad.
„Būvniecībai bija jābeidzas šī gada novembrī. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tā tas nenotiks. Viens no šiem iemesliem ir laika apstākļi. Būs tehnoloģiskais pārtraukums, jo ziemā nebūs iespējams strādāt, notiek vienošanās process ar būvniekiem,” stāstīja Griškēvics.
Pāvilostas molu pagarināšanas projekts ostai ir ļoti nozīmīgs, uzsvēra ostas pārvaldnieks.
„Mums jānodrošina ostā dziļumi, lai var notikt kuģu kustība. Flote ir mainījusies kopš barona laikiem, kuģiem ir lielāka kravnesība. Osta atrodas atklātās jūras krastā, un katra vētra rada smilšu sanesumus. Regulāri osta ir jātīra, kas ir dārgi, turklāt pēc katras vētras darbs ir vējā,” skaidroja Griškēvics.
“Vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir molu pagarināšana, kas ļaus dzīvot 100 gadus bez bēdu,” uzsvēra ostas pārvaldnieks.
Vienu molu pagarinās par 150 metriem, otru par 90. Virs betona blokiem tiks izkārtoti akmeņi un moli būs pieejami arī gājējiem. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 3 miljoni eiro, no tiem 90% finansē Eiropas Savienība. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu.
